Itālijas lielākā banku grupa “UniCredit”, kas pārstāvēta arī Latvijā, pirmdien paziņoja, ka šogad trešajā ceturksnī cietusi 10,64 miljardu eiro (7,3 miljardu latu) zaudējumus un plāno līdz 2015.gadam atlaist 5200 darbinieku Itālijā, lai varētu atsākt darboties ar peļņu.
Atlaišanas skars 12% no bankas strādājošajiem Itālijā.
“UniCredit”, kas visā pasaulē nodarbina 160 tūkstošus cilvēku, turklāt informēja, ka šogad nemaksās dividendes un palielinās kapitālu par 7,5 miljardiem eiro (5,27 miljardiem latu), pārkārtos savu investīciju biznesu un reorganizēs darbību Centrālajā un Austrumeiropā. Saskaņā ar triju gadu biznesa plānu “UniCredit” iecerējis samazināt savas operācijas Centrālajā un Austrumeiropā, kā arī apsver iespēju daļu no tām pārdot, kad tirgi atveseļosies.
Banku grupa “UniCredit” norāda, ka tās darbību negatīvi ietekmējusi vispārējā globālās finanšu vides pasliktināšanās, eiro zonas parādu krīze un nerimstošās krasās svārstības tirgos. Zaudējumus banka lielā mērā saista ar ieguldījumiem Grieķijas valsts obligācijās.
Eiropas banku uzraudzības institūcija (“European Banking Authority”) pagājušajā mēnesī paziņoja, ka “UniCredit” kapitāla deficīts ir lielākais Itālijas banku vidū, veidojot 7,4 miljardus eiro (5,2 miljardus latu). Cenšoties remdēt bažas par iespējamu banku krahu eiro zonas parādu krīzes dēļ, regulators pieprasīja, lai Milānā bāzētā banka līdz nākamā gada 30.jūnijam palielinātu kapitāla rezervi līdz 9%, kā to prasa jaunie starptautiskie banku noteikumi “Bāzele III” (“Basel III”).
“UniCredit” ir pārstāvēts 22 pasaules valstīs. Lielā divdesmitnieka (G20) valstu regulējošā institūcija Finanšu stabilitātes pārvalde (“Financial Stability Board”, FSB) šā mēneša sākumā iekļāva “UniCredit” pasaules lielāko banku skaitā, kam ir jāpalielina savs kapitāls atbilstoši papildu prasībām kapitāla jomā, lai nepieļautu 2008.‒2009.gada finanšu krīzes atkārtošanos.
2010.gadā FSB pieņēma noteikumus “Bāzele III”, kas prasa, lai visas bankas nostiprinātu savas kapitāla rezerves, palielinot pamatkapitāla rezervi no agrākajiem 2% līdz 7%, bet šogad regulatori nolēma piemērot papildu noteikumus pasaules lielākajām bankām, pieprasot tām turēt pamatkapitāla rezervēs vēl papildu 1–2,5% līdzās 7%, kas tiek prasīti visām kredītiestādēm.
