Latvijā ir jāmaina nodokļu struktūra, nodokļu slogu pārliekot nevis no ražošanas uz patēriņu, bet gan no ražošanas uz resursiem.
Šādu pārliecību intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” paudis Banku augstskolas profesors, ekonomikas zinātņu doktors.
“Manuprāt, Hadsona lozungs, ka vajag pārcelt nodokļu slogu no ražošanas uz patēriņu, te ir pilnīgi izkropļots.. Hadsona doma bija – nevis pārlikt nodokļu slogu no ražošanas uz patēriņu, bet no ražošanas uz resursiem,” viņš teicis.
Par piemēru viņš min nodokli par vides piesārņojumu un dabas resursu, tai skaitā ūdens, izlietojumu, plus īpašumi.
“Tātad pārcelt nodokļu slogu no ražošanas un patēriņa (es pat teiktu, pirmām kārtām patēriņa un tad ražošanas) uz īpašumu un dabas resursiem, piesārņojumu. Tas būtu ilgtermiņa risinājums. Jo pieļauju, ka īstermiņā tas nedotu gaidāmo fiskālo efektu. Protams, ja uzliks nodokli dabas resursiem, tad pirmajā brīdī tas bremzēs ražošanu. Taču, ja uzskatām, ka mūsu mērķis nav lāpīt viena gada budžetu, bet veidot sistēmu, kura spēj darboties ilgāk, tad tas būtu vienīgais risinājums,” uzskata profesors.
Viņaprāt, nodokļi tomēr ir tā joma, kur Latvijai ES vēl ir brīvas iespējas, tāpēc jāizmanto ļoti dažādas nodokļu diferenciācijas.
“Kaut vai nosakot dažādus uzņēmumu ienākuma nodokļus dažādām tautsaimniecības sekcijām. Ražošanas nozarei mazākus, spekulatīvajai ekonomikai (darījumiem ar īpašumiem, bankām, finansēm, apdrošināšanai) augstākus. Jā, teiks – viņi pārliks šo nodokļu slogu uz patērētāju. Bet jebkurā saimnieciskajā darbībā nodokļu slogs sadalās starp ražotāju un patērētāju. Un labāk to izdarīt spekulatīvajā, nevis reālajā ekonomikā,” norāda Brīvers.
Varētu paaugstināt nodokļus īpašumam, bet Latvijas gadījumā jābūt ļoti uzmanīgiem.
“Te spriež: ja vecenītei Mellužos mājiņa, tātad viņa ir miljonāre. Tai mājai milzīga vērtība, tāpēc uzliksim augstu nodokli, lai pārdod un brauc kaut kur citur. Pirms pieciem gadiem piedalījos Jūrmalā diskusijā, kur viena sieviete tā arī pateica: “No Latvijas valsts gribu tikai vienu. Lai man atļauj nomirt mājā, ko mans tēvs ir uzbūvējis.” Nebūtu pareizi šo cilvēku žmiegt ar augstu nodokli,” uzskata Brīvers.
Viņš rosina saistīt nekustamā īpašuma nodokli ar iedzīvotāju ienākuma nodokli -ja jūs maksājat iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijā, tad jums ir viena nekustamā īpašuma nodokļa likme, ja nemaksājat, tad jums piemēro desmit reizes lielāku likmi.
Vēl iespējams risinājums ir diferencēt pievienotās vērtības nodokli pārtikai – tai, kura nesatur konservantus, noteikt mazāku, rosina profesors. No ēnu ekonomikas tiešām varētu paņemt budžeta lāpīšanai labu naudu, viņš uzskata.
