Valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko apsolījis, ka tiks slēgtas robežas un aizliegts preču un pakalpojumu imports, ja ekonomiskā situācija valstī krasi pasliktināsies, piektdien informē aģentūra “Interfax”.
“Pašlaik mums ir, ko ēst, un ko vilkt mugurā. Taču, nedod Dievs, mums nāksies slēgt robežas, kā mēs to darām pašlaik attiecībā uz atsevišķu preču grupām Rietumu un Dienvidu virzienā,” paziņojis Lukašenko.
Viņaprāt līdz ekonomiskajai katastrofai vēl esot tālu un nākamajos mēnešos situācijai ir jāstabilizējas.
Viņš arī asi vērsās pret žurnālistiem, apgalvojot, ka viņi esot vieni no galvenajiem smagās ekonomiskās krīzes vaininiekiem, jo esot veicinājuši paniku un patēriņa preču izpirkšanu.
Kā ziņots, Baltkrievijas valdība pēc prezidenta Aleksandra Lukašenko pieprasījuma no 11. jūnijaieviesusi bargus ierobežojumus fiziskām personām izvest degvielu un citas sabiedrībai svarīgas preces, kuru cenas regulē valsts, ārpus Baltkrievijas un Krievijas Muitas savienības robežām, jo īpaši uz Lietuvu un Poliju.
Šie ierobežojumi jau izraisīja iedzīvotāju protestus.
Aplēsēs rāda, ka inflācija Baltkrievijā šogad var sasniegt 39%. Kopš marta Baltkrievijas iedzīvotāji paniski iegādājās pārtikas un ilglietošanas preces, baidoties, ka viņu nauda kļūs arvien nevērtīgāka.
Neilgi pēc rubļa devalvācijas Baltkrievijas valdība iesaldēja nozīmīgāko pārtikas preču cenas, tomēr analītiķi norāda, ka šāda lēmuma dēļ var izcelties pārtikas deficīts, kas savukārt vēl vairāk var iedragāt uzticību autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašeko valdībai. Iepriekš Lukašenko jau noteica vienam autovadītājam 25 litru benzīna iegādes limitu.
Baltkrievijā ir radies naudas līdzekļu deficīts, jo Krievija ir pacēlusi energoresursu cenu un Baltkrievijai bija lieli valsts tēriņi pirms pērn rīkotajām prezidenta vēlēšanām.
Baltkrievija, kas ārējo rezervju straujā izsīkuma dēļ pašlaik pārdzīvo smagu ekonomisko krīzi, ir bijusi spiesta prasīt aizdevumu Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā ir arī saņēmusi trīs miljardu ASV dolāru (aptuveni pusotra miljarda latu) kredītu no Krievijas un vairāku citu NVS valstu izveidotās Eirāzijas Ekonomiskās kopienas, apmaiņā pret to solot īstenot vērienīgu valsts īpašumu privatizācijas programmu.
