ASV Kongresa augšpalāta Senāts sestdien atbalstīja aizlieguma atklātiem homoseksuāļiem dienēt armijā atcelšanu, par ko trešdien bija nobalsojusi Kongresa apakšpalāta Pārstāvju palāta.
Kongress pēc abiem balsojumiem nosūtīja attiecīgu likumprojektu ASV prezidentam Barakam Obamam parakstīšanai, lai šī aizlieguma atcelšana iegūtu likuma spēku.
Senatori nobalsoja par minētā aizlieguma atcelšanu ar 65 balsīm par un 31 pret. Lai Baltā nama atbalstītais likumprojekts tiktu pieņemts, par to bija jānobalso vismaz 60 senatoriem.
Likumprojektu par aizlieguma atklātiem homoseksuāļiem dienēt armijā atcelšanu atbalstīja astoņi republikāņu senatori, savukārt balsošanā nepiedalījās trīs republikāņi un viens demokrāts.
“Ir laiks atzīt, ka seksuāla orientācija vairs nenosaka ziedošanos, drosmi un godīgumu vairāk kā rase vai dzimums, reliģija vai ticība,” sacīja Obama, kurš 2008.gadā prezidenta vēlēšanu kampaņā bija solījis atcelt šo aizliegumu.
Senāts 9.decembrī bija bloķējis mēģinājumu atcelt šo aizliegumu balsojumā par ikgadējo militāro izdevumu likuma projektu, kurā bija iekļauta minētā aizlieguma atcelšana. Likumprojekta pieņemšanu atbalstīja tikai 57 senatori, bet 40 balsoja pret.
Homoseksuāļiem bija aizliegts dienēt ASV armijā, līdz 1993.gadā tika pieņemts kompromisa likums, kas atļāva dienēt homoseksuāļiem gadījumā, ja dienesta laikā viņu seksuālā orientācija nav zināma. Ja homoseksuāļu seksuālā orientācija dienesta laikā kļūst zināma, viņiem draud atvaļināšana no armijas.
Šis kompromisa likums, kas tiek dēvēts arī par “Don’t ask, don’t tell” (“Nejautā, nestāsti”) principu, paredz, ka neviens nav tiesīgs karavīrus iztaujāt par viņu seksuālo orientāciju un arī viņiem pašiem par to nav jāstāsta.
ASV prezidents Baraks Obama bija aicinājis Senātu nobalsot par šī kompromisa likuma atcelšanu un sacījis, ka viņu šajā jautājumā atbalsta aizsardzības ministrs Roberts Geitss, bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Maiks Malens un vairākums amerikāņu.
Aizlieguma kritizētāji uzskata, ka tas pārkāpj homoseksuālu militārpersonu pilsoniskās tiesības un kaitējis ASV nacionālajai drošībai, liedzot dienēt 14 tūkstošiem kvalificētu karavīru. Obamas administrācija uzskatīja, ka šī aizlieguma atcelšana jāpanāk ar balsojumiem Kongresā, nevis ar tiesu lēmumiem.
