ASV Kongresa apakšpalāta Pārstāvju palāta ceturtdien pieņēma aizliegumu Pentagonam sniegt militāru atbalstu Lībijas nemierniekiem.
Kongresmeņi debatēs par ikgadējo Aizsardzības ministrijas izdevumu likumprojektu ar 225 balsīm par un 201 pret pieņēma grozījumu, kas ierobežo Vašingtonas iespējas palīdzēt nemierniekiem, kuri cīnās pret Lībijas vadītāju Muammaru Kadafi.
Grozījumu ierosināja republikāņu kongresmenis Toms Kouls no Oklahomas štata laikā, kad daudzi ASV likumdevēji ir pauduši dusmas par prezidenta Baraka Obamas iesaistīšanos Lībijas bruņotajā konfliktā, kurš ir nepopulārs ASV sabiedrībā.
Pieņemtais grozījums aizliedz Pentagonam piegādāt militāru aprīkojumu, nodrošināt militāru apmācību vai konsultācijas, sniegt cita veida atbalstu karadarbībā jebkādai grupai vai atsevišķai personai, vai kādas valsts bruņoto spēku daļai ar mērķi palīdzēt šai grupai vai personai īstenot karadarbību Lībijā vai pret Lībiju.
Pārstāvju palātas balsojums par Aizsardzības ministrijas izdevumu likumprojektu ir gaidāms piektdien vai nākamās nedēļas sākumā. Pēc tam likumprojekts tiks iesniegts Kongresa augšpalātai Senātam, kur gaidāma stipra opozīcija pret to.
Lībijā kopš februāra vidus notiek bruņota sacelšanās pret diktatora Muammara Kadafi režīmu. Kadafi nāca pie varas apvērsumā 1969.gadā, gāžot karali Idrisu.
Nemiernieku spēki ir bāzējušies Lībijas austrumdaļas lielākajā pilsētā Bengazi. Daudzas valstis ir atzinušas Lībijas nemiernieku izveidoto Pagaidu nacionālo pārejas padomi, bet Kadafi ir paziņojis, ka no varas neatteiksies un valsti nepametīs.
ANO sankcionētu militāro operāciju Lībijā ar mērķi aizsargāt tās civiliedzīvotājus no Kadafi spēku uzbrukumiem 19.martā sāka Lielbritānija, Francija un ASV. Vēlāk šīs operācijas vadību pārņēma NATO.
