Otrdien pie vēlēšanu urnām dodas ASV pilsoņi, lai izlemtu, vai līdz 2012.gadam ASV Kongresā valdīs prezidenta Baraka Obamas pārstāvētie demokrāti vai viņa pretinieki republikāņi.
Vēlēšanās tiek izvēlēti politiķi, kas sēdīsies visos 435 Pārstāvju palātas deputātu, 37 senatoru un 36 gubernatoru krēslos, kā arī noskaidrosies tas, kura partija kontrolēs likumdošanas veidošanu vienā no pasaules ietekmīgākajām valstīm.
Republikāņiem, kuriem nepieciešams 39 mandātu pārākums, lai atgūtu varu apakšpalātā Pārstāvju palātā un 10 mandāti, lai valdītu arī augšpalātā Senātā, tiek paredzēts lielāks vēlētāju atbalsts, jo daudzi amerikāņi ir dusmīgi uz demokrātiem par ASV ekonomikas bēdīgo stāvokli un bezdarbu, kas svārstās ap 10%.
Pašreizējā Pārstāvju palātas sasaukumā ir 255 demokrāti un 178 republikāņi, bet divas vietas ir brīvas. Savukārt Senātā ir 57 demokrātu pārstāvji, divi neatkarīgie senatori, kas ierasti balsojumos atbalsta demokrātus, un 41 republikānis.
Iegūstot vairākumu kaut vienā no Kongresa palātām, republikāņi varētu kontrolēt balsojumus par izmaiņām likumdošanā, tādējādi atlikušie Obamas iecerētie reformu pasākumi, kurus daudzi uzskata par pārāk dārgiem pašreizējai situācijai, varētu palikt neīstenoti vai īstenoti, izejot uz lielākiem kompromisiem.
Uzvaras gadījumā arī republikāņiem būtu kāds no komisiju vadītāju amatiem, kas dotu pilnvaras pārbaudīt Obamas valdības darbu.
Ja republikāņi pārņem varu Pārstāvju palātā, tad tās pašreizējai priekšsēdētājai demokrātei Nensijai Pelosi būtu jāatdod trešais augstākās ASV ievēlētās amatpersonas krēsls republikāņiem, visticamāk, Pārstāvju palātas mazākuma līderim Džonam Bēneram.
Jau tradicionāli pirmā prezidentūras termiņa vidū notiekošajās Kongresa vēlēšanās tā brīža prezidenta partija zaudē mandātus Kongresā. Šo tradīciju lauza republikānis Džordžs Bušs jaunākais 2002.gadā.
Politiski ietekmīgākie gubernatori, kurus ievēlēs otrdien ir Kalifornijas, Floridas, Ņujorkas, Ohaio, Pensilvānijas un Teksasas štatu vadītāji.
