Reaģējot uz Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva trešdien izteikto kritiku par plānoto Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu, ASV Baltais nams atkārtoti uzsvēra, ka Maskavai nav pamata bažām un plāni izveidot šo sistēmu līdz 2020.gadam paliek spēkā.
“Daudzos kanālos mēs esam paskaidrojuši Krievijas amatpersonām, ka pretraķešu aizsardzības sistēmas, kas tiek plānotas izvietošanai Eiropā, neapdraud un nevar apdraudēt Krievijas stratēģiskos [spēkus],” teikts Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses sekretāra Tomija Vietora izplatītajā paziņojumā.
“Tās īstenošana norisinās labi un mēs neredzam pamatu draudiem no tās izstāties,” sacīja Vietors. “Mēs nekādā veidā neierobežosim un nemainīsim mūsu dislokācijas plānus Eiropā,” viņš uzsvēra.
“Savienotās Valstis ir bijušas atklātas un caurskatāmas [attiecībās ar] Krieviju attiecībā uz mūsu pretraķešu aizsardzības plāniem Eiropā, kas atspoguļo pieaugošus draudus mūsu sabiedrotajiem no Irānas, kurus mēs esam apņēmušies novērst,” norādīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses sekretārs.
“Mēs turpinām uzskatīt, ka sadarbība ar Krieviju pretraķešu aizsardzībā var palielināt Savienoto Valstu, mūsu sabiedroto Eiropā un Krievijas drošību, un mēs turpināsim sadarboties ar Krieviju, lai definētu iespējamās sadarbības parametrus,” teikts Vienera paziņojumā.
Krievija patur tiesības atteikties no tālākas atbruņošanās gadījumā, ja situācija ar Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu attīstītos Krievijai nelabvēlīgi, trešdien paziņoja Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
“Nelabvēlīgs situācijas attīstības gadījumā Krievija patur tiesības atteikties no tālākiem soļiem atbruņošanās jomā un attiecīgi bruņojuma kontroles jomā,” sacīja Medvedevs, runājot par situāciju ar NATO valstu pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā. Viņa izteikumus no Krievijas prezidenta Piemaskavas rezidences Gorkos pārraidīja Krievijas telekanāli.
“Turklāt, ņemot vērā nesaraujamo savstarpējo saistību starp stratēģiskajiem uzbrukuma un aizsardzības ieročiem, var rasties pamatojums tam, lai mūsu valsts izstātos no Stratēģisko uzbrukuma ieroču līguma. To paredz pati līguma jēga,” piebilda Medvedevs.
Nelabvēlīgas notikumu attīstības gadījumā Krievijai būs jādod atbildes, un “mūsu darbības tiks veidotas atbilstoši reālajai notikumu attīstībai katrā nākamajā amerikāņu plāna realizācijas posmā,” sacīja Medvedevs.
Viņš tomēr uzsvēra, ka vēl ir laiks panākt savstarpēju sapratni.
Medvedevs saistībā ar šo situāciju uzdeva Krievijas Aizsardzības ministrijai un bruņotajiem spēkiem iekļaut kaujas sastāvā raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas radiolokācijas staciju Kaļiņingradas apgabalā un pastiprināt stratēģisko kodolspēku objektu piesegšanu.
Viņš sacīja, ka nolēmis “Krievijas gaisa – kosmosa aizsardzības sistēmas veidošanas ietvaros pirmām kārtām pastiprināt stratēģisko kodolspēku objektu piesegšanu”.
“Stratēģiskās ballistiskās raķetes, kas nonāk stratēģiskas nozīmes raķešu spēku un mūsu jūras kara flotes bruņojumā, tiks aprīkotas ar perspektīviem pretraķešu aizsardzības pārvarēšanas kompleksiem un jauniem augstas efektivitātes kaujas blokiem,” teica Krievijas prezidents.
Viņš arī sacīja, ka Krievija var izvietot ballistisko raķešu “Iskander” kompleksus Kaļiņingradas apgabalā.
Krievijas Kosmosa spēku pavēlnieks ģenerālleitnants Oļegs Ostapenko pirms tam paziņoja žurnālistiem, ka pie Kaļiņingradas esošajā radiolokācijas stacijā brīdinājumam par raķešu uzbrukumu līdz gada beigām tiks noteikts izmēģinājuma kaujas dežūras režīms, lai gan šī stacija tikai pirms gada pirmoreiz izgāja ēterā.
Krievijas tālās identifikācijas sistēmas pārhorizonta radiolokācijas stacija “Voroņež-DM” atrodas Kaļiņingradas apgabala Pioņerskas ciematā un darbojas decimetru diapazonā.
NATO plānotās Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas nolūks ir nodrošināt aizsardzību pret raķešu uzbrukumiem no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna.
Iepriekš NATO ir noraidījusi Krievijas ierosinājumu izveidot atbildības zonas, uz kurām balstoties Maskava uzņemtos atbildību par dažu kaimiņvalstu aizsargāšanu no naidīgo valstu raķešu uzbrukumiem. Savukārt NATO ierosinājusi izveidot divas neatkarīgas pretraķešu aizsardzības sistēmas, kas savā starpā apmainītos ar informāciju. Krievija jau agrāk ir brīdinājusi, ka gadījumā, ja netiks ievērotas tās intereses, tā varētu veikt papildu drošības pasākumus, tostarp pastiprināt bruņojumu.
