ASV daudzkārt izmantojamā kosmosa kuģa (atspoļkuģa) “Discovery” misija Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) ir pagarināta par vienu dienu, paziņoja ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).
Tagad tiek plānots, ka “Discovery” atvienosies no SKS 6.martā un atgriezīsies uz Zemes 8.martā. Papildus diennakts Starptautiskajā kosmosa stacijā ļaus astronautiem līdz galam aprīkot moduli “Leonardo”, kuru kuģis atveda uz SKS.
NASA arī atzīmēja, ka Krievijas kosmosa aģentūrai otrdien jāpieņem galīgais lēmums par to, vai 5.martā tiks veikta SKS fotografēšana no Krievijas pilotējamā kosmosa kuģa “Sojuz”.
ASV plašsaziņas līdzekļi iepriekš bija ziņojuši, ka NASA grib izmantot unikālo SKS fotografēšanas iespēju laikā, kad šajā stacijā vienlaikus atradīsies Krievijas kosmosa kuģi “Sojuz” un “Progress”, ASV atspoļkuģis “Discovery”, Eiropas kosmosa kuģis ATV-2 un Japānas kosmosa kuģis HTV-2.
“Discovery” 24.februārī startēja no no Kenedija kosmodroma Floridas štatā, dodoties savā 39. un pēdējā lidojumā, kas ir viens no pēdējiem ASV atspoļkuģu lidojumiem, un 26.februārī savienojās ar SKS.
Par plānoto “Discovery” startu 24.februārī NASA paziņoja 11.janvārī pēc tam, kad inženieri bija noskaidrojuši, kā ar nelielām metāla sloksnītēm nostiprināt kosmosa kuģa ārējo degvielas tvertni.
NASA iepriekš bija atlikusi startu uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu vairāk laika atspoļkuģa remontam. Kuģa ārējā degvielas tvertnē atrastu plaisu dēļ NASA pirms tam bija atlikusi startu uz 3.februāri, vēl pirms tam – uz pagājušā gada 17.decembri, bet vēl agrāk – uz pagājušā gada 3.decembri.
“Discovery” sākotnēji bija plānots palaist uz SKS pagājušā gada 5.novembrī, bet dažas stundas pirms plānotā starta tas tika atlikts, jo tehniķi konstatēja ūdeņraža noplūdi no ārējās degvielas tvertnes. Remonta gaitā tika atrastas vairākas plaisas ārējā degvielas tvertnē.
Bija paredzēts, ka “Discovery” misija kosmosā ilgs 11 dienas, bet tagad tā ir pagarināta par vienu dienu. Kuģa apkalpē ir seši amerikāņu astronauti – Stīvens Lindsijs, Ēriks Bovs, Elvins Drū, Stīvens Bouens, Maikls Barats un Nikola Stota.
“Discovery” aizveda uz SKS loģistikas moduli “Leonardo”, kas tika pievienots stacijai, nodrošinot tai lielāku uzglabāšanas platību. Kuģis aizveda uz SKS arī pirmo cilvēkveidīgo kosmosa robotu “Robonaut 2” (R2) un rezerves daļas.
Šis ir “Discovery” 39.lidojums kosmosā, un pēc tā šī atspoļkuģa izmantošana tiks pārtraukta. “Discovery” pirmais starts notika 1984.gadā.
“Discovery” savos lidojumos jau ir pavadījis 352 dienas kosmosā un apriņķojis apkārt Zemei vairāk nekā 5600 reižu.
Atspoļkuģu pēdējie starti uz SKS ir gaidāmi šogad. 19.aprīlī paredzēts šatla “Endeavour” starts. 28.jūnijā tiek plānots atspoļkuģa “Atlantis” starts, lai aizvestu lielgabarīta kravas, kuras spēj transportēt tikai atspoļkuģi.
ASV nodoms pārtraukt atspoļkuģu izmantošanu galvenokārt saistīts ar pārāk augstajām izmaksām. ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija jau ir ierosinājusi ļaut astronautiem doties kosmosā ar komerciālajiem lidaparātiem, lai NASA vairāk uzmanības varētu pievērst nākotnes misijām uz Marsu un citiem galamērķiem.
