Amerikā jauns prezidents! Amerikas Savienotajās valstīs noslēgušās valsts prezidenta vēlēšanas. Patlaban saskaitīts jau lielākā daļa balsu un ir skaidrs – valsts vadībā turpmākos četrus gadus vadīs Demokrātu partijas kandidāts Baraks Obama.
Obama no nepieciešamajām 270 elektoru balsīm ieguvis 338 balsis. Savukārt viņa sāncensis no Republikāņu partijas Džons Makeins – 156 balsis.
Šī bijusi ilgākā un arī dārgākā priekšvēlēšanu kampaņa ASV vēsturē. Abi prezidenta amata kandidāti kampaņai tērējuši pat vairākus miljonus dolāru dienā.
Lai balsotu par nepopulārā republikāņu prezidenta Džordža Buša pēcteci, pie vēlēšanu urnām devušies vismaz 130 miljoni amerikāņu. Jaunā prezidenta rokās būs Savienoto Valstu attīstība turpmākajos četros gados – izeja no ekonomiskās krīzes, karš Irākā un Afganistānā, kā arī virkne iekšpolitisku jautājumu.
Jau priekšvēlēšanu aptaujas ilgu laiku liecināja, ka lielākas izredzes uzvarēt ir Demokrātu partijas kandidātam Barakam Obamam, senatoram no Ilinoisas štata.
ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējušais demokrātu kandidāts Baraks Obama Čikāgā savu atbalstītāju pūļa priekšā uzvaras runā pavēstīja, ka “Amerikā ir atnākušas pārmaiņas”.
“Tās nāca ilgu laiku. Taču šovakar, patiecoties tam, ko mēs izdarījām šodien, šajā izšķirīgajā brīdī, Amerikā ir atnākušas pārmaiņas,” 65 000 cilvēku lielā pūļa priekšā pavēstīja Obama.
Viņš apsveica zaudējušo konkurentu Džonu Makeinu ar viņa ilgo, grūto kampaņu. Obama aicināja amerikāņus atbalstīt jauno “ziedošanās garu”.
“Ceļš priekšā būs garš. Mūsu kāpiens būs stāvs. Mēs to varbūt nevarētu pārvarēt vienā gadā vai pat vienā pilnvaru termiņā, taču Amerika, es nekad neesmu bijis tik cerību pilns kā šovakar, ka mēs to paveiksim,” paziņoja Obama.
Viņš arī uzvaras runā vērsās pie ārvalstīm. “Visi tie, kas šovakar skatās uz mums no ārvalstīm, parlamentos un pilīs, tie, ka sapulcējušies pie radio aizmirstos pasaules nostūros – mūsu stāsti ir unikāli, taču mūsu liktenis ir kopīgs. Tuvu ir jauna Amerikas vadības ausma,” sacīja Obama. “Tiem, kuri vēlētu nojaukt pasauli – mēs jūs sakausim. Tiem, kuri vēlas mieru un drošību – mēs jūs atbalstīsim. Mēs esam pierādījuši, ka mūsu nācijas patiesais spēks nāk nevis no mūsu bagātības mēroga, bet gan mūsu ideāliem – iespējas, demokrātija, brīvība un cerība.”
Viņš arī pateicās savai kampaņas komandai, sievai un bērniem un nesen mirušajai vecmāmiņai.
ASV prezidenta vēlēšanu sistēma ir unikāla. Par prezidentu balso vairāk nekā simt miljoni amerikāņu, taču patiesībā pasaules varenākās valsts līderi ievēl tikai 538 cilvēki. Reizi četros gados, novembrī, vairāk nekā 100 miljoni amerikāņu dodas ievēlēt prezidentu. Lai gan viņi balso par vienu no prezidenta amata kandidātiem, patiesībā vēlēšanu balsojums ir par tā sauktajiem elektoriem. Amerikā ir 538 elektori. Tie ir no pilsoņu vidus izraudzīti štata pārstāvji, kuriem uzticēts par prezidentu balsot vēl pēc mēneša. Elektoru skaits ir atkarīgs no štata lieluma.
Piemēram, ja štatā vairums vēlētāju atbalsta demokrātu partijas kandidātu Baraku Obamu, tas nozīmē, ka elektoriem būs jāpauž vairākuma griba un visi kā viens, viņi balsos par Obamu. Šāda procedūra ir visos štatos un tas nozīmē, ka prezidentu faktiski ievēl 538 cilvēki, proti, elektori.
Pateicoties šādai vēlēšanu sistēmai ir iespējams, ka uzvaras laurus neplūc kandidāts, par kuru balsojis lielāks skaits pilsoņu. Piemērs tālu nav jāmeklē. 2000 gadā vairums nobalsoja par demokrātu Alu Goru, taču uzvarēja republikānis Džordžs Bušs. Tas tāpēc, ka viņš svinēja uzvaru štatos, kur ir lielāks elektoru skaits. Viss beidzās ar to, ka par Bušu nobalsoja 271 elektors, bet par Goru tikai 266 elektori.
www.tvnet.lv
