ASV aktivizē centienus atdzīvināt Tuvo Austrumu miera sarunas

ASV svētdien uzsāka kārtējo mēģinājumu atdzīvināt Tuvo Austrumu miera sarunas, nosūtot uz nemierīgo reģionu vairākas augsta ranga amatpersonas, kuru uzdevums ir vest sarunas par plašu jautājumu loku, sākot no ebreju kolonistu apmetnēm un beidzot ar Irānas kodolprogrammu.
Īpašā Tuvo Austrumu vēstnieka Džordža Mičela, aizsardzības ministra Roberta Geitsa un nacionālās drošības padomnieka Džima Džonsa vīzītes ir nopietns signāls, ka ASV prezidents Baraks Obama izraēliešu un palestīniešu konflikta atrisinājumu joprojām uzskata par vienu no savas ārpolitikas prioritātēm.
Tajā pašā laikā Obamas prasība, lai Izraēla saskaņā ar ASV atbalstīto “ceļa kartes” miera plānu iesaldētu ebreju kolonistu apmetņu būvniecību Rietumkrastā un pamatā arābu apdzīvotajā Austrumjeruzalemē, izsaukusi Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu pretestību.
Tomēr, cenšoties vājināt iespaidu par spriedzi Izraēlas un ASV attiecībās, Netanjahu, uzrunājot sava kabineta locekļus, norādījis: “Ir tikai dabiski, ka draudzīgo attiecību audumā starp sabiedrotajiem nav pilnīgas vienprātības visos punktos.”
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Izraēlas un Vašingtonas attiecības ir “svarīgas un stingras”, lai gan tikai pirms nedēļās Izraēlas premjerministrs paziņoja, ka nepieņems ASV rīkojumus ebreju kolonistu apmetņu un Austrumjeruzalemes jautājumā.
Tikmēr palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass paziņojis, ka pirms pusgada apturētās miera sarunas netiks atsāktas, kamēr netiks apturēta ebreju apmetņu paplašināšana.
“Mēs cenšamies panākt sapratni dažādos jautājumos, lai kopīgi varētu virzīties uz mūsu mērķiem – mieru, drošību un labklājību visiem Tuvajos Austrumos,” norādīja Netanjahu.
Savukārt ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone telekanāla NBC raidījumā “Meet the Press” svētdien uzsvēra, ka Irānai netiks dota atļauja iegūt savā rīcībā kodolieročus, atkārtoti paziņojot, ka Vašingtona neatsakās no savas apņēmības aizsargāt Izraēlu no Teherānas radītajiem draudiem.
Pēc Damaskas apmeklējuma, kura laikā ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu tika pārrunāta iespējamā sarunu atsākšana starp Sīriju un Izraēlu, kas esot Vašingtonas “īstermiņa mērķis”, Mičels Telavivā tikās ar Izraēlas aizsardzības ministru Ehudu Baraku, lai apspriestu iespējamo vienošanos ebreju apmetņu jautājumā un izredzes atsākt Tuvo Austrumu miera sarunas.
Runājot ar žurnālistiem, Mičels paziņoja, ka aicinās arābu valstu līderus “spert soļus” attiecību normalizēšanai ar Izraēlu, lai tādējādi demonstrētu savu labo gribu un ieinteresētību visaptverošā miera līgumā.
Tikmēr Baraks ļāva noprast, ka, arābu valstīm sperot sākotnējos soļus attiecību normalizācijas virzienā, Izraēla varētu tomēr apturēt ebreju apmetņu paplašināšanu, taču uzsvēra, ka jau iesāktā celtniecība tiks turpināta.
Arābu valstu gatavība dibināt ar Izraēlu ekonomiskās un diplomātiskās attiecības varētu palīdzēt Netanjahu pārliecināt sava kabineta locekļus pieņemt kompromisu apmetņu jautājumā.
Pirmdien Mičels tiksies ar Abasu, bet otrdien – ar Netanjahu.
Izraēlā gaidāma arī Geitsa ierašanās. ASV aizsardzības ministram pirmdien paredzētas sarunas ar Netanjahu un Baraku, lai apspriestu pretraķešu aizsardzību, Irānas kodolprogrammu un citus divpusējās drošības jautājumus, pavēstīja kāda augsta ranga ASV Aizsardzības ministrijas amatpersona.
Klintone pagājušajā nedēļā izsauca satraukumu Izraēlā, paziņojot, ka ASV, reaģējot uz Irānas kodolambīcijām, ir gatavas apbruņot savus sabiedrotos Persijas līča reģionā.
Kāda augsta ranga izraēliešu amatpersona norādīja, ka Vašingtonai vajadzētu koncentrēt savas pūles, lai nepieļautu kodolieroču nonākšanu Teherānas rokās, nevis nākt klajā ar tādiem paziņojumiem, it kā ar kodolieročiem bruņota Irāna jau būtu realitāte.
Savukārt trešdien Netanjahu paredzēta tikšanās ar Džonsu, kurš Izraēlā ieradīsies Nacionālās drošības padomes, Valsts departamenta un Baltā nama pārstāvju delegācijas priekšgalā.