Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir pastiprinājis kontroles
saistībā ar produkcijas marķējumiem pēc plaši izskanējušā zirga gaļas
skandāla, tikmēr kopumā iezīmējoties arvien aktuālāka tendence par gaļas
izcelsmi produkcijā, šodien žurnālistus informēja Pārtikas un
veterinārā dienesta ( PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas
vadītāja Tatjana Marčenkova.
“Pamatproblēma ir krāpšanās no ražotāju puses. Turklāt nenotiek tikai
krāpšanās, bet arī falsifikācija. Patlaban ne tikai Latvijā, bet arī
citviet Baltijā un Eiropā aktualizējas vēl viena problēma – nekur
neparādās informācija, kur paliek citu sugu dzīvnieku, ne tikai zirgu,
gaļa. Te ļoti svarīgs ir gatavā produkta izsekojamības un marķēšanas
jautājums,” sacīja Marčenkova.
Viņa gan neprecizēja, par kādu sugu dzīvnieku gaļu ir runa, bet
norādīja, ka daudziem patlaban tirdzniecībā esošiem produktiem būtu
jāizvērtē esošais nosaukums.
“Būtu jāizvērtē, vai produktiem vispār ir pareizi veidots nosaukums –
vai tas ir gaļas produkts, vai izstrādājums. Viena lieta ir gaļas
definīcija saskaņā ar Higiēnas regulu un pavisam cita lieta – gaļas
definīcija kontekstā ar marķējuma informāciju. Ja produktā izmantotas
vairākas izejvielas, tām visām jābūt norādītām uz marķējuma. Protams, ka
ražotājam zemākas pašizmaksas dēļ izdevīgāk lietot iespējami lētākās
izejvielas, taču vēlreiz uzsveru, ka tām jābūt uzrādītām uz marķējuma,”
sacīja PVD pārstāve.
Viņa arī atzina, ka PVD savas kapacitātes robežās veic attiecīgas
pārbaudes, tomēr liela nozīme esot arī iedzīvotāju iesniegtajām
sūdzībām.
“Pagājušajā gadā PVD centrālajā aparātā saņemto sūdzību skaits bija
536 salīdzinājumā ar 506 sūdzībām iepriekšējā gadā. Katru gadu sūdzību
skaits pieaug, bet ne jau tāpēc, ka pasliktinātos preču kvalitāte, bet
tādēļ, ka patērētāji kļuvuši zinošāki un prasīgāki. Biežāk sūdzas par
neatbilstošu produkta kvalitāti – 39,24% gadījumos, par produkta
derīguma termiņu – 17,50%, kā arī par netīrību tirdzniecības vietā –
15,66% gadījumu,” norādīja Marčenkova.
Vienlaikus viņa sacīja, ka tikai 15,5% no pārbaudītajiem pārtikas
ražošanas un tirdzniecības uzņēmumiem pilnībā atbilst higiēnas normu
prasībām. Daļēji prasībām atbilst 84,4% uzņēmumu, savukārt nekādi
pārkāpumi nav atklāti tikai atlikušajos 0,1% uzņēmumu.
“Jāakcentē gan, ka konstatētās neatbilstības nenozīmē, ka būtu
apdraudēta pārtikas drošība. Tās galvenokārt ir saistītas ar
paškontroles procedūrām pašā uzņēmumā, iekārtām, veselīguma norādēm,
telpu higiēnu. Jāatzīst arī, ka PVD prasības pret ražotājiem un
tirgotājiem ir augstas,” rezumēja PVD pārstāve,
Pārtikas aprites valsts uzraudzība ir viena no galvenajām PVD
funkcijām. PVD inspektori nodrošina regulāru normatīvo aktu prasību
uzraudzību visos pārtikas aprites posmos – produktu ieguvē, ražošanā,
tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, īstenojot principu “kontrole no
lauka līdz galdam”.
