No uzrunātajiem 50 kruīzu operatoriem Baltijas jūras reģionā tikai viens – “Hapag -Lloyd Cruises” – ir piekritis pārtraukt notekūdeņu izgāšanu jūrā, savukārt starp 21 prāmju līnijām 11 operatori apstiprināja, ka viņi jau šobrīd notekūdeņus nodod ostā atbilstošai apstrādei, aģentūru LETA informēja Pasaules Dabas fondā (PDF).
Starp prāmju kompānijām, kuras ievēro vides prasības, ir arī, piemēram, “Tallink Silja”, “Stena Lines” un “Scandilines”.
Kuģu operatoriem tika uzdots jautājums “Vai jūs varat apstiprināt, ka pasažieru kuģi, kurus jūs pārvaldāt, neizgāž neattīrītus notekūdeņus Baltijas jūrā un tie tiek atbilstoši attīrīti uz kuģa, vai tiek nodrošināta to attīrīšana ostā?” Atsevišķas kruīzu kompānijas pašas sniedza atbildi uz šo jautājumu, bet lielākā daļa atbildēja ar tirdzniecības organizācijas “Kruīza līniju starptautiskā asociācija” starpniecību, sakot, ka kompānijas nav gatavas šādām saistībām.
Kuģiem notekūdeņi ir jāatstāj ostās, tiklīdz ir atbilstošas notekūdeņu pieņemšanas iekārtas. Šobrīd visās Baltijas jūras valstīs, izņemot Krieviju, šādas iekārtas ir pieejamas. Kruīzu industrija šo lēmumu kritizē un nepiekrīt, ka jautājums būtu šādi risināms. Kruīza kuģu industrija ir apvienojusi spēkus “Kruīza līniju starptautiskajā asociācijā” un plāno iebilst Baltijas jūras valstu nostājai, jautājumu izceļot Starptautiskā jūras organizācijas sapulces laikā.
Kā skaidro fondā, “Kruīza līniju starptautiskās asociācijas” pretošanās aizliegumam izgāzt notekūdeņus Baltijas jūrā parāda gan vadības, gan korporatīvās atbildības trūkumu kruīza kompānijās. Nepiekrītot striktāk regulētai darba kārtībai, kruīza industrija neļaujot risināt šo problēmu, neskatoties uz to, ka iedzīvotāji un valdības vēlas uzlabot vides situāciju Baltijas reģionā.
Baltijas jūrā katru vasaru iebrauc aptuveni 80 dažādi kruīza kuģi, kurus apkalpo 40 dažādas kruīza kompānijas, veicot vairāk nekā 2000 piestāšanas reizes Baltijas jūras ostās. Liels skaits no šiem kuģiem joprojām legāli izgāž notekūdeņus Baltijas jūrā, neskatoties uz faktu, ka lielākajā daļā jūras ostu ir iekārtotas atbilstošas iekārtas atkritumu savākšanai un tās var nodrošināt apkalpošanu lielākajai daļai notekūdeņu, kas tiek savākti uz kruīza kuģa.
Mazākām ostām ir mazāks notekūdeņu pieņemšanas ātrums, bet arī tās var pieņemt neattīrītus notekūdeņus. Kad atkritumi ir nonākuši uz sauszemes, tie tiek attīrīti vietējās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Dažiem no šiem kuģiem ir iespēja notekūdeņus attīrīt pirms to izmešanas jūrā, taču lielākā daļa no šiem procesiem nav pietiekami efektīvi un neveicina Baltijas jūras eitrofikācijas procesu, skaidro fondā.
Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis norāda, ka kruīza industrija peļņu gūst no tūrisma reģionā, tajā pašā laikā, piesārņojot jūras ūdeni, tā piedalās jūras eitrofikācijas procesa veicināšanā, kas negatīvi ietekmē to pašu dabu, kas piesaista viesus. Tagad, kad pastāvot atbilstošas iekārtas ar atbilstošu kapacitāti, vairs neesot attaisnojumu turpmākai jūras piesārņošanai ar atkritumiem.
Fonds ir izveidoji sarakstu ar kruīza un prāmju operatoriem, kuri izgāž notekūdeņus jūrā, kā arī tām kompānijām, kas vēl nav sniegušas informāciju “http://wwf.panda.org/sewagefreebaltic”. Fonds arī aicina papildināt to kruīzu un laineru operatoru skaitu, kuri vēlas apliecināt atbildību un risināt šo problēmu, pārstājot izgāzt notekūdeņus Baltijas jūrā.
“Balstoties uz PDF veiktā pārskata datiem, no 200 kruīza pasažieriem, kas apciemoja Helsinkus 10.maijā, 93% atbildēja, ka viņi labprātāk izvēlētos ceļot ar kruīza kompāniju, kura neizgāztu notekūdeņus Baltijas jūrā. Tagad ar sastādītā saraksta palīdzību viņi var izdarīt izvēli, balstoties uz šo informāciju,” skaidro PDF Baltijas Ekoreģiona programmas direktore Pauli Merrimana.
