Vairāk nekā 30% darba meklētāju darba intervijas laikā sniedz nepatiesu informāciju par sevi, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma SIA “CV-Online Latvia” veiktās darba devēju un darba ņēmēju aptaujas rezultāti.
Turklāt darba meklētāji uzskata, ka darba intervijās biežāk tiek uzdoti neadekvāti jautājumi, kas neattiecas uz izsludināto vakanci vai darbu, piemēram, par kandidāta veselības vai finansiālo stāvokli, privāto dzīvi, vecumu.
Pētījuma rezultāti arī uzrāda, ka no visiem darba meklētājiem motivācijas vēstules regulāri raksta mazāk nekā puse aptaujāto respondentu – 44%.
Turpretī vairāk nekā 60% devēju uzskata motivācijas vēstuli par svarīgu darba pieteikuma sastāvdaļu īpaši šī brīža darba tirgus apstākļos, kad tiek saņemts ievērojams kandidātu pieteikumu skaits uz vienu izsludināto vakanci. Motivācijas vēstule ļauj atklāt kandidāta personiskās rakstura iezīmes, attieksmi un spēj izcelt konkrēto darba ņēmēju citu konkurentu vidū, uzskata darba devēji. Tai pašā laikā, pēc darba devēju vērtējuma, gan motivācijas vēstules, gan CV vairumā gadījumu ir nekvalitatīvas gramatikas un neuzmanības kļūdu, kā arī haotiski izkārtotas informācijas dēļ.
Kā galvenos iemeslus, kādēļ pēc darba intervijas darba ņēmējs nesaņem darba piedāvājumu, darba devēji 15% gadījumu atzīmē negatīvismu, 14% – ieinteresētības trūkumu vakancē, 13% – nespēju pietiekami atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, 13% – nepatiesas informācijas sniegšanu, kas atklājas intervijas laikā, visbiežāk par valodu zināšanām un darba pieredzi, bet 10% gadījumu – zināšanu trūkumu par vakanci un/vai uzņēmumu.
Uzņēmuma “CV-Online Latvia” biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš, komentējot pētījumu rezultātus, norāda, ka tieši augstais bezdarba līmenis, kā arī darba piedāvājumu un darba meklētāju dramatiskā attiecība mudina darba ņēmējus pieteikties pēc iespējas lielākam darba sludinājumu skaitam, vakances atbilstību un sniegtās informācijas patiesumu atstājot kā sekundāru faktoru.
Aptauja norisinājās šā gada vasarā. Aptaujā piedalījās 164 uzņēmumu vadītāji un personāla daļu vadītāji, kā arī 5405 darba ņēmēji, no kuriem 60% pēdējā gada laikā bijuši aktīvi darba meklētāji.
