Globālās ekonomikas krīzes pārvarēšanai veltītā ANO konference piektdien apstiprināja priekšlikumus pasaules finanšu sistēmas reformēšanai, taču ASV jau norādījušas, ka organizācijai nav pilnvaru pārmaiņu īstenošanai.
Pēc mēnešiem ilgām sarunām 140 ANO dalībvalstis apstiprināja 15 lapaspušu garu kompromisa dokumentu, kurā gan atrodams maz konkrētu priekšlikumu, taču iekļauts aicinājums palielināt ANO lomu globālās ekonomikas politikas veidošanā.
Kā jau bija sagaidāms, ASV delegācijas pārstāvis nolasīja atsevišķu paziņojumu, kurā Vašingtona distancējas no atsevišķām teksta sadaļām, tostarp no aicinājumiem reformēt tādas starptautiskās finanšu institūcijas kā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Pasaules Banka (PB).
“Mūsu stingra pārliecība ir, ka ANO nav nedz zināšanu, nedz pilnvaru, lai tā būtu forums jēgpilnam dialogam vai lai sniegtu norādījumus tādos jautājumos kā rezervju sistēmas [un] starptautiskās finanšu institūcijas,” uzrunājot sanāksmes dalībniekus norādīja ASV vēstnieks Džons Seimiss.
Cita starpā konferences izstrādātie priekšlikumi aicina palielināt jaunattīstības valstu pārstāvniecību SVF un PB, kā arī nodrošināt lielāku dzimumu līdzsvaru šajās institūcijās.
Rezolūcijā norādīts, ka dažas valstis aicinājušas turpināt pētīt iespējas aizstāt ASV dolāru kā pašreizējo galveno rezerves valūtu.
Tomēr Seimmis noraidīja jebkādus pieņēmumus, ka trīs dienas ilgusī sanāksme būtu piešķīrusi ANO pilnvaras veikt starptautiskās finanšu sistēmas un institūciju reformu.
“Starptautiskajām finanšu institūcijām ir pārvaldes struktūras (..), kas nav atkarīgas no Apvienotajām Nācijām,” un tās var reformēt tikai to direktoru padomes un akcionāri, uzsvēra Seimiss.
Lai gan konference tika dēvēta par samitu jeb galotņu sanāksmi, tajā nepiedalījās neviens rietumvalstu līderis. Bija ieradušies tikai kādi desmit prezidenti un premjerministri, no kuriem lielākā daļa pārstāvēja Latīņameriku un Karību jūras reģionu. Citi dalībnieki uz konferenci nosūtīja zemāka ranga pārstāvjus.
