Anglikāņu baznīcas Augstākā sinode pirmdien sāka trīs dienas ilgo vispārējo kopsēdi, kurā paredzēts balsojums par sieviešu iecelšanu bīskapu kārtā, kas varētu kļūt par nozīmīgāko baznīcas lēmumu pēdējo 20 gadu laikā.
Paredzēts, ka 470 Augstākās sinodes locekļi, kuru vidū ir bīskapi, klēra pārstāvji, kā arī laji, par karsti debatēto jautājumu, kas radījis plaisu liberāļu un tradicionālistu starpā, balsos otrdien.
Par sieviešu ordinēšanu anglikāņu baznīca izšķīrās tikai pirms 20 gadiem, taču tagad sievietes sastāda jau trešdaļu no anglikāņu priesteriem.
Tomēr laikraksts “The Times” prognozē, ka balsojums par sieviešu iecelšanu bīskapu kārtā joprojām atrodas “uz naža asmens” un ka to var izšķirt ļoti neliels balsu skaits.
Augstākās sinodes kopsēde notiek Baznīcas namā, kas atrodas blakus Vestminsteras abatijai Londonas centrā.
Anglikāņu baznīcas garīgais vadītājs Kenterberijas bīskaps Rovans Viljamss atbalsta izmaiņas līdzšinējā kārtībā. Tās atbalsta arī bīskaps Djurhems Džastins Velbijs, kurš decembrī Kenterberijas arhibīskapa amatā nomainīs Viljamsu.
Tomēr daudzi baznīcā pret to iebilst.
Pagājušajā nedēļā 325 klēra pārstāvi “The Times” nosūtīja vēstuli, kurā norādīts, ka viņi pieņem vairākuma vēlmi atbalstīt sieviešu iecelšanu bīskapu amatos, taču brīdina, ka tas radīšot “nenovēršami dziļas plaisas parādīšanos baznīcā”.
“Bībele māca, un baznīca tradicionāli sapratusi, ka vīrieši un sievietes ir vienlīdzīgi Dieva priekšā, taču viņiem ir atšķirīgas, savstarpēji papildinošas lomas baznīcā,” raksta opozicionāri.
Ja sinode nobalsos par izmaiņām, tās vēl jānodod apstiprināšanai Lielbritānijas parlamentā, pirms tās parakstīs karaliene Elizabete II, formālā anglikāņu baznīcas galva.
Tādējādi pirmās sievietes bīskapa amatā varēs stāties tikai 2014.gadā.
Šobrīd anglikāņu baznīcai, kas no Romas katoļu baznīcas atdalījās 1534.gadā, visā pasaulē ir 80 miljoni sekotāju.
