Piektdien pēc zvēresta nodošanas amatā stāsies jaunais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, nomainot šajā postenī Hilariju Klintoni.
69 gadus vecais Kerijs amatā tika apstiprināts otrdien Senātā, par viņu nobalsojot 94 senatoriem, bet pret viņu bija trīs likumdevēji.
Kerija apstiprināšana Senātā notika salīdzinoši ātri, ņemot vērā, ka viņa kandidatūru atbalstīja abu partiju politiķi.
Demokrātu partijas veterāns pēdējos 28 gadus strādājis ASV Senātā, pārstāvot Masačūsetsu. 2004.gadā viņš neveiksmīgi kandidēja uz ASV prezidenta amatu, zaudējot vēlēšanās republikānim Džordžam Bušam.
Pagājušajā nedēļā Kerijs rosināja esošās ārpolitikas problēmas uztvert ar jaunu domāšanu.
“Amerikāņu ārpolitiku nenosaka tikai bezpilota lidmašīnas un [karavīru] izvietošana,” uzrunājot Senāta Ārlietu komiteju, norādīja Kerijs.
Runājot par ASV ārpolitiku, jārunā arī par palīdzību, cīņu pret slimībām, nabadzību un represijām un “balss došanu mēmajiem”, atzīmēja Kerijs.
Izklāstot savu viedokli ārpolitikas jautājumos, Kerijs uzsvēra, ka ASV nepieļaus kodolieroču nonākšanu Irānas rokās, un solīja stiprināt attiecības ar Ķīnu, kā arī deva mājienu, ka viņam ir jaunas idejas Tuvo Austrumu miera procesa atdzīvināšanai.
Kerijs arī raksturoja sevi kā kaismīgu aizstāvi cīņai pret globālās sasilšanas radītajiem izaicinājumiem, aicināja ASV pastiprināt savu klātbūtni Āfrikā un pauda pārliecību, ka Savienotajām Valstīm ir ar jaunu sparu jāiesaistās cīņā pret narkotiku kontrabandu Latīņamerikā.
Iepriekš kā ticamākais Klintones pēctecis valsts sekretāra amatā tika minēta ASV vēstniece ANO Sūzana Raisa, bet pēc 11.septembra uzbrukuma ASV konsulātam Bengāzī viņa lūdza Obamu neizraudzīties viņu šim amatam, jo izpelnījās ārkārtīgi asu republikāņu kritiku saistībā ar saviem izteikumiem pēc notikušā, ka uzbrukums izcēlies spontānas protesta akcijas laikā, nevis bijis iepriekš izplānots.
Decembrī prezidents valsts sekretāra amatam nominēja Keriju.
