Valdības un Saeimas pieņemtie lēmumi par budžeta līdzekļu samazinājumu varētu radīt visai lielu starptautisku rezonansi, jo Aizsardzības ministrija (AM) pieļauj iespēju lauzt vairākus starptautiskus līgumus “par lielām naudas summām ar pietiekami lielām firmām gan ASV, gan Eiropas Savienībā”, žurnālistiem apstiprināja AM valsts sekretārs Jānis Sārts.
Nākamgad plānoto AM līgumsaistību apmērs sasniedz 78 miljonus latu. Sārtam jau patlaban esot skaidrs, ka “pilnībā visu, ko esam uzņēmušies, nevarēsim izpildīt”. Par to, kādas līgumsaistības varēs saglabāt, un kādas, iespējams, tiks lauztas, ministrija plāno apspriest ne tikai ar valdību, bet arī Valsts prezidentu Valdi Zatleru.
Latvijai ir lielas līgumsaistības dažādos ilgtermiņa projektos, piemēram, radaru sistēmas, gaisa un jūras novērošanas sistēmu saistības, kuģu projektēšana un būve. Šīs saistības ir gan iekšējas, gan starptautiskas. Starptautiskās saistības arī nozīmē operāciju Afganistānā, “kur mums ir cilvēki ziemeļos, un ir cilvēki, kas kopā ar amerikāņiem apmāca Afganistānas bataljonu”, skaidroja Sārts.
Tāpat Latvijai ir ļoti ielas saistības, 2010.gadā iekļaujoties NATO Ātrās reaģēšanas spēkos ar vienotu Baltijas bataljonu. Liels Latvijas ieguldījums plānots, 2010.gadā iesaistoties Eiropas Savienības (ES) Kaujas grupā. Tāpat “mums ir saistības pret NATO kopējiem projektiem – NATO Sauszemes teritorijas novērošana un pretraķešu sistēmas, kas ir miljardu vērti. Un mums jāsniedz savs ieguldījums”, norādīja Sārts.
AM amatpersona atzina, ka saistību “lauks ir plašs”, un iepriekšējās prognozes, ka Latvija šo visu varētu atļauties, ja būtu budžeta palielinājums, vairs nav spēkā, tāpēc tagad ir jālemj, “ko varēsim, ko nevarēsim atļauties”.
Sārts esot konsultējies gan ar NATO, gan ES pārstāvjiem par šiem jautājumiem. Patlaban AM ir jāizvērtē, ko var samazināt valsts iekšienē, pirms samazināt starptautiskās saistības.
Būtiskas problēmas ir arī iepirkumu jomā, jo liela daļa līgumu jau ir noslēgti. Sārts skaidroja, ka AM līgumtiesības ir ļoti šauras, jo, “ja nemaksās par līgumsaistībām jeb tās lauž, būs jāmaksā soda sankcijas, un tas visu padara vēl dārgāku”. Sārts gaidot juridisko ekspertīzi, taču jau tagad uzskata, ka tiesāšanās būs bezjēdzīga, jo AM nevienu šādu tiesu nevarēs vinnēt. “Mūsu manevrēšanas iespējas ir mazas, jārēķinās, ka tie ir tieši starptautiskie līgumi, tās summas ir lielas, tie ir līgumi ar lielām ASV ar ieroču un Eiropas Savienības firmām,” brīdināja Sārts.
Nākamgad nekādi jauni iepirkumi vispār netiek plānoti, jo vien varot cerēt, ka AM iepirkumu jomā varēs saglabāt pastāvošās līgumsaistības. Jauni iepirkumi vien varētu attiekties uz starptautiskajās operācijās dienošo karavīru vajadzību apmierināšanas. “Viss cits ir ārpus jautājuma,” teica Sārts.
Viņš arī atklāja, – lai varētu nodrošināt Latvijas saistības NATO Ātrās reaģēšanas spēkos, ir vajadzīgs iepirkums, lai paaugstinātu kaujas spējas līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim. Taču pie 43 miljonu latu budžeta samazinājuma Sārtam esot “grūti ieraudzīt, kur atrast naudu šādam iepirkumam”.
Iepriekš tika runāts par bruņumašīnu un bruņutransportieru iegādi, taču tagad Sārts sacījs: “Šobrīd tas ir par dārgu.”
AM īsti neesot skaidrs, ko nākamgad varēs vai nevarēs atļauties, un ministrijas vadībai būšot savi priekšlikumi aizsardzības ministram. Pēc Sārta vārdiem, ja būs jāatsakās no kāda projekta, cietīs citas dalībvalstis.
“No NATO un Eiropas Savienības jau neviens mūs neizdzīs, bet virzīt uz priekšu mūsu lietas šajā organizācijā būs daudz grūtāk, autoritātes atjaunošana prasīs ilgu laiku,” izteicās Sārts.
