Līdz 26.aprīlim atļaujas zosu
letālai atbaidīšanai šogad izsniegtas 142 saimniecībām,
aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Atļaujas zosu nogalināšanai
atbaidīšanas nolūkos pavasara migrācijas laikā tiek izsniegtas,
lai mazinātu augkopībai nodarīto postījumus. Zosu nogalināšana
ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā, ja citas alternatīvas
nav iespējamas. Līdz ar to gadījumā, ja zosis paceļas spārnos,
darbības mērķis ir sasniegts un zosu nogalināšana nav veicama.
Savukārt gadījumā, ja zosis tikai pārlido lauku, tās nenodara
kaitējumu konkrētajam laukam un līdz ar to zosu nogalināšana
šādā brīdī nav pieļaujama.
Līdz pirmdienai, 26.aprīlim, pārvaldē
ir saņemti pieteikumi no 155 saimniecībām zosu letālai
atbaidīšanai, kopumā atļaujas izsniegtas 142 saimniecībām,
savukārt septiņos gadījumos pieteikumi atteikti. DAP norādīja,
ka šogad atļaujas izsniegtas vairākām saimniecībām, kas zosu
letālai atbaidīšanai pieteikušās arī pērn, un no dažām
saimniecībām saņemtie pieteikumi vēl tiek apstrādāti.
Tāpat pārvaldē piebilda, ka šogad
ir uzlabojusies saimniecību iesniegto pieteikumu kvalitāte, taču
joprojām nepieciešams ar daudzām saimniecībām sazināties
atkārtoti un precizēt informāciju, lai DAP pieņemtie lēmumi
atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām izņēmuma prasībām.
DAP atgādina, ka visām saimniecībām,
kas saņēmušas atļaujas, pirms zosu letālās atbaidīšanas
darbība jāpiesaka. Līdz 23.aprīlim zosu letālā atbaidīšana
pieteikta 158 reizes, un tajās iegūtas 26 zosis. Vienlaikus viena
saimniecība saņēmusi papildlimitu (iegūtas piecas zosis un
atļauts iegūt vēl piecas), vēl viena saimniecība ieguvusi četras
zosis.
“Daudzas saimniecības, kas
saņēmušas atļaujas, zosu limitēto ieguvi nav pieteikušas, jo
zosis šogad šo saimniecību laukos nav uzturējušās,”
piebilda DAP pārstāvji.
Vaicāti par pārkāpumiem, dienestā
minēja, ka Valsts meža dienesta inspektori un DAP inspektori
izlases kārtībā veic atļauju nosacījumu ievērošanas kontroli
un līdz šim būtiski pārkāpumi nav konstatēti.
Kopumā pārvaldē norādīja, ka
lauksaimniecības kultūru sējumu pasargāšanā no migrējošajiem
putniem – baltpieres zosīm, sējas zosīm, ziemeļu gulbjiem un
dzērvēm – letālā atbaidīšana nav pats efektīvākais
risinājums.
Tāpat DAP secināja, ka migrējošo
putnu barošanās sējumos manāmi pieaugusi, jo Latvijā pēdējos
gados ieviesta “zaļināšanas” prakse, kas veicina
tauriņziežu sējumu paplašināšanos, kas ir tīkama barība
zosveidīgajiem putniem. Turklāt ir paplašinājušās vienlaidu
lauku platības, kas ir pievilcīgākas migrējošo zosu bariem.
“Kā alternatīva, lai mazinātu
kaitējumus nākotnē, iesakāma krūmu joslu saglabāšana gar lauka
malām un dažādu ainavas elementu saglabāšana lauksaimniecības
zemēs, kā arī mazāku vienlaidus sējumu platību veidošana,”
skaidroja DAP dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita
Strode. Viņa arī norādīja, ka šis jautājums ir primāri
risināms sarunās starp dabas aizsardzības nozari un
lauksaimniecības nozari, meklējot dažādus alternatīvus
risinājumus un tos testējot praksē, jo letālā atbaidīšana ir
tikai viens no iespējamajiem risinājumiem izņēmuma kārtā.
