Par kopēšu personīgajām vajadzībām ik gadu netiek samaksāti 330 miljoni latu, atsaucoties uz Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) aplēsēm, pirmdien vēstī laikraksts “Dienas Bizness” (DB).
Avīze raksta, ka tehnoloģiju attīstības dēļ ir mainījies kopēšanai izmantojamo tukšo datu nesēju un ierīču klāsts, tas ir iemesls, kāpēc Kultūras ministrija (KM) konceptuāli atbalsta grozījumu nepieciešamību datu nesēju nodokļa noteikumos. Tiesa gan, pirms grozījumu iesniegšanas valdībā ir jāpanāk kopīga vienošanās par grozījumu saturu izveidotās darba grupas ietvaros. Tas nav viegls uzdevums, jo darba grupā ietilpst autortiesību un blakustiesību īpašnieku organizācijas – AKKA/LAA, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju nozares asociācijas.
DB atgādina, ka, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu, AKKA/LAA jau 2007.gadā vērsās KM ar ierosinājumiem veikt grozījumus datu nesēju nodokļa noteikumos. Biedrība vēl aizvien vēlas, lai nodeva tiku iekasēta ne tikai par CD un DVD, bet praktiski par visiem iespējamiem datu nesējiem – par atmiņas kartēm (izņemot xD kartes), visu veidu zibatmiņām, mobilajiem telefoniem ar MP3, MP4 atskaņotājiem ar atmiņu, iekārtām ar iebūvētām zibatmiņām, par datoru cietajiem diskiem, personālajiem, piezīmju un plaukstdatoriem. Pēc AKKA/LAA vēlmēm, datu nesējiem nodevas apmēram būtu jābūt no viena līdz trim latiem par vienību.
Piemēram, par katru pārdoto MP4 atskaņotāju varētu iekasēt vienu latu, par katru pārdoto plaukstdatoru trīs latus, bet par katru mobilo telefonu – trīs latus. Attiecībā uz atkārtoti AKKA/LAA piedāvāto nesēju atlīdzības objektu saraksta papildināšanu un jaunu atlīdzības apmēru noteikšanu nozares asociācijām ir vairāki iebildumi, jo tās uzskata, ka piedāvātie nesēju atlīdzības apmēri noteikti voluntāri. Vienlaikus asociācijas atgādina, ka liels skaits materiālo nesēju tiek izmantots komercdarbībā, kas nav saistīta ar Autortiesību likumā paredzētā mērķa sasniegšanu.
Šobrīd AKKA/LAA piekrīt, ka ir jāsamazina atlīdzības tarifus nesējiem, kas tiek izmantoti aizvien mazāk – CD un DVD matricām, bet vienlaikus tā vēlas, lai ar nodevām tiktu aplikti jauni datu nesēji. Tāpat AKKA/LAA vēlas, lai tiktu pilnveidots Administratīvo pārkāpumu kodekss, kas kontroles mehānismiem ļautu strādāt efektīvāk.
“Zaudējumi, kas tiesību īpašniekiem radušies, cilvēkiem veicot kopēšanu personiskām vajadzībām Latvijas teritorijā, pēc AKKA/LAA un LaIPA veiktajiem aptuvenajiem aprēķiniem, ir 329 miljoni latu gadā. Šī ir summa, kas cilvēkiem būtu jāmaksā, ja viņiem būtu jāslēdz līgums ar tiesību īpašniekiem par katru reizi, kad tiktu veikta kopēšana personiskām vajadzībām,” ar biedrības veiktajiem aprēķiniem, kuri iesniegti izskatīšanai KM, DB iepazīstina AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše, norādot, ka neveiktie grozījumi datu nesēju nodokļa noteikumos ir viens no zaudējumu rašanās iemesliem.
Zaudējumu aprēķina sagatavošanai izmantotā metodika ir nepilnīga un balstīta uz neatbilstošiem kritērijiem, KM uzsver IT un telekomunikāciju nozares pārstāvošās asociācijas. Aprēķinātais zaudējumu apmērs salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes kopproduktu vai KM kopējo budžetu, kas ir 68 miljoni latu, ir neatbilstošs realitātei, pēdējā darba grupas sēdē atzīmēja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas pārstāve. AKKA/LAA un LaIPA izstrādātais zaudējumu aprēķins neguva atbalstu, un KM neredz pamatu apšaubīt ekspertu viedokli šajā jautājumā, DB norāda KM pārstāve Dace Vizule.
IT vaitumtirgotāja “ALSO Latvia” valdes priekšsēdētājs Juris Ducens savukārt laikrakstam pauda – “ja zaudējumu apmērs ir tik grandiozs, tad jau AKKA/LAA vajadzētu apdomāt, kā aizliegt kopēšanu vispār”.
AKKA/LAA un LaIPA ir nepieciešams pārskatīt zaudējumu aprēķināšanas metodiku un aprēķināt tiesību īpašniekiem nodarīto kaitējumu, iekļaujot objektīvus kritērijus, piemēram, tiesību īpašnieku iegūtā atlīdzība par tiesiski pārdotajiem aizsargājamiem darbiem, procentuālais patērētāju skaits, kas veic kopēšanu, taisnīgas atlīdzības apmērs par kopijas izgatavošanu, tiesību īpašnieku atļāvumu patērētājiem izgatavot kopiju bez maksas un citus faktorus, norāda nozares asociācijas.
Tāpat zaudējuma aprēķina veikšanā būtiska ir nesēju atlīdzības saistība ar kaimiņvalstīm. “Pēdējos trīs gados Latvijā iekasētais nesēju atlīdzības apmērs vidēji ir lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Tādējādi jau šobrīd Latvijas kaimiņvalstīs uzņēmēji ir izdevīgākā situācijā nekā Latvijā,” atzīmē Ducens.
Proti, šobrīd Latvijā iekasētā nesēju atlīdzības summa ir divas reizes lielāka nekā Lietuvā, kaut gan Lietuvas datu nesēju tirgus ir divas reizes lielāks nekā Latvijā. Latvijas tirgus ir salīdzināms ar Igaunijas tirgu, taču iekasētā nesēju atlīdzības summa Latvijā ir 3,5 reizes lielāka. Tas uzskatāmi demonstrē, ka Latvijā nesēju atlīdzība ir iekasēta pārmērīgi. Tāpēc, ja ar nodevām Latvijā tiks papildus aplikti jauni datu nesēji, tas tikai veicinās pelēkā tirgus segmenta pieaugumu. “Tas izkropļos tirgu,” DB saka Ducens.
Pēc uzņēmēja ieskatiem, sākotnēji ir nepieciešams izlabot kļūdas, kas jau ir pieļautas, un tad var diskutēt, vai jaunus datu nesējus vispār ir jāapliek ar šādām nodevām. “Svarīgi, lai Baltijas mērogā visās trīs valstīs nosacījumi būtu vienādi, lai Latvijas uzņēmumi būtu konkurētspējīgi un šeit pārdotās preces nodevu dēļ nebūtu būtiski dārgākas,” norāda “ALSO Latvia” vadītājs.
DB vēstī, ka nesēju atlīdzība – kompensācija tiesību īpašniekiem, kas balstīta uz premisu, ka praksē nav iespējams licencēt kopēšanu privātām vajadzībām un tādējādi tiesību īpašniekiem tiek radīti zaudējumi – tiek iekasēta 22 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Savukārt piecās dalībvalstīs – Lielbritānijā, Īrijā, Maltā, Kiprā un Luksemburgā – nav ieviesta nesēju atlīdzība. Lielbritānijā, Īrijā un Kiprā nav atļauta kopēšana privātām vajadzībām, bet Maltā un Luksemburgā nesēju atlīdzības sistēma nedarbojas.
Pētot citu valstu pieredzi, KM speciālisti secinājuši, ka valstīs, kurās nesēju atlīdzība tiek iekasēta par datoru cietajiem diskiem, tā netiek iekasēta par pašiem datoriem. Tāpat nesēju atlīdzības attiecināšana uz mobilajiem telefoniem tiek aktīvi kritizēta, jo mobilo telefonu primārā funkcija nav reproducēšana.
Savukārt, ja tiek veikta legāla lejupielāde no interneta, nebūtu pieļaujama papildu samaksa par tiesībām uzglabāt lejupielādēto darbu.