Šogad 27. aprīlī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sāks meža dzīvnieku kārtējo vakcināciju pret trakumsērgu. Vispirms ēsmu ar vakcīnu izplatīs Kurzemes pusē gar Baltijas jūras piekrasti. Ap 10. maiju PVD darbinieki strādās Vidzemē, bet noslēgums plānots Latgalē.
“Trakumsērgas vakcināciju meža dzīvniekiem dienests sāka 2005. gadā, un joprojām šis projekts tiek īstenots divas reizes gadā — pavasarī un rudenī,” atgādina PVD uzraudzības departamenta vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.
Sākumā dienesta darbinieki šo procesu veica, sadarbojoties ar Latvijas armijas gaisa spēkiem. Vakcīnas Latvijas teritorijā izplatīja no AN—2 jeb ‘‘kukuruzņika’’. Kopš 2007. gada darbam tiek izmantotas privāto kompāniju vieglās aviācijas lidmašīnas CESNA. Šopavasar tās pacelsies no Cīravas, Cēsu un Daugavpils lidlauka.
Mājdzīvniekiem
vakcīna nekaitē
Vaicājām speciālistam, kā rīkoties, ja meža dzīvniekiem domātā vakcīna nejauši iekritusi, piemēram, mājas pagalmā. “Mājdzīvniekiem vakcīna nevar izraisīt nekādus veselības traucējumus,” atbild M. Seržants. Ja konstatējat, ka vakcīna nokritusi vietā, kur meža dzīvniekiem tā nav sasniedzama, lūgums to nesabojāt un, ja iespējams, aiznest līdz krūmājam vai mežam, kur tā kalpos savam mērķim.
Ēsmas deva izskatās kā brūngans kubiņš aptuveni sērkociņu kastītes lielumā, vakcīna ir tās iekšpusē un iestrādāta folijas kapsulā, kura ir hermētiski noslēgta. Vakcīna ēsmas ārpusē nevar nonākt. Kategoriski aizliegts ēsmu plēst uz pusēm un mēģināt pārdurt folijas kapsulu. “Ja kāda iemesla dēļ tas ir noticis, nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta,” uzsver PVD speciālists.
Pusgadā trīs gadījumi
Vērtējot paveiktā darba rezultātus, Mārtiņš Seržants secina, ka tie ir izcili. “Esam lepni, jo trakumsērgas gadījumu skaits ir būtiski samazinājies. 2009. gadā bija 69, bet 2010. — 16. Visvairāk iepriecina, ka otrajā pusgadā bija tikai trīs gadījumi, no kuriem divi — Baltkrievijas pierobežā. Rezultāts ir acīmredzams, tas vēl jo vairāk mūs iepriecina. Lai pārliecinātos, plānojam papildināt uzraudzības veidus, jo no novembra nav konstatēts neviens trakumsērgas gadījums,” komentē eksperts.
Viņš noliedz, ka labie rezultāti varētu būt tāpēc, ka mednieki mazāk devušies medībās. Tieši pretēji — pagājušajā rudenī bija ļoti liela aktivitāte. Kopumā valstī PVD pieņem pārbaudei aptuveni 2500 dzīvnieku gadā. Pērn savākti teju 2000. Šis darbs tiek veikts regulāri, tādējādi tiek iegūti vidējie statistikas dati — cik dzīvnieku ir apēduši vakcīnu un cik ieguvuši imunitāti. Salīdzinot ar 2009. gadu, statistikas dati iepriecina. Pēc pagājušā gada rezultātiem, vakcīnu ir apēduši 87% no pārbaudāmo dzīvnieku populācijas, bet imūni ir 72%.
Pateicoties vakcinācijai, dzīvnieku ir kļuvis vairāk, to apstiprina arī Valsts meža dienesta veiktā uzskaite. Pagaidām vēl nav datu par 2010. gadu, bet iepriekšējā gadā bija pieaugums. “Parasti mūsu dienestu vaino, ka vakcinācija attīsta populāciju, bet pavisam noteikti trakumsērgas nedrīkst būt, un tā nevar kalpot par populāciju regulējošo faktoru,” pārliecināts M. Seržants.
Labi integrējušies
Ņemot vērā, ka lapsu skaits ir palielinājies, nereti ir gadījumi, ka dzīvnieki uzturas tuvu dzīvojamām mājām. Vai ir jāuztraucas, ja viņi ieklīst pagalmā? Katra situācija ir jāizvērtē. Katrā ziņā ir jāraugās ar noteiktu piesardzību. Lapsas un jenotsuņi ir ļoti labi integrējušies pilsētas vidē. Pat Rīgā dārziņu masīvos var sastapt lapsas. Lauku teritorijā, kur robeža starp pilsētu un laukiem ir nosacīta, nereti viņas staigā visur, kur var atrast barību. Tomēr jebkurā gadījumā viņai ir jābaidās. Ja vien iedzīvotāji neveic piebarošanu, tad meža dzīvniekam ir jājūt bijība pret cilvēkiem un suņiem. Ja lapsa ļoti aktīvi tuvojas un ir agresīva, meklē kašķi ar suņiem, izskatās noplukusi, tās ir pazīmes, kurām noteikti jāpievērš uzmanība. Šādos gadījumos jāinformē vietējā pašvaldība vai Meža dienests, savukārt, ja redzat beigtu dzīvnieku, jāziņo PVD teritoriālajai struktūrvienībai vai vietējam veterinārārstam.
Līdzīgi kā ar meža ugunsgrēku
“Vēlos atgādināt — kaut arī trakumsērgas apkarošana skaitļos ir ļoti labā līmenī, nedrīkst uzskatīt, ka bīstamās slimības Latvijā nav. Tā ir, un tas nozīmē, ka ir pietiekami liels risks. Tāpēc joprojām likumdošana paredz, ka mājas dzīvnieki — suņi, kaķi un mājas seski — vienu reizi gadā ir jāvakcinē pret trakumsērgu. Sadarbībā ar pašvaldības policiju mēs cenšamies šo procesu kontrolēt. Vakcinācija ir vienīgais veids, kā var profilaktiski izsargāties no šīs bīstamās, neārstējamās slimības. Kā pasargāt gan cilvēkus, gan viņu mājdzīvniekus,” atgādina M. Seržants.
PVD uzdevums ir veikt meža dzīvnieku vakcināciju vēl divus gadus pēc pēdējā konstatētā trakumsērgas gadījuma. Šobrīd ir izšķirošais brīdis, kad nedrīkst apstāties, citādi var būt līdzīgi kā ar meža ugunsgrēku. Tas it kā ir apdzēsts, bet kaut kur vēl nedaudz dūmo. Atliek tikai doties mājās, un liesmas sāks plosīties atkal.
