Pirmais, ko secinu, iepazīstot kurmenieti Ritu Arseņikovu — brīnišķīga māte četriem bērniem. “Viņus audzinot, nogurusi nejūtos,” bilst Ritas kundze, kuru bērni mīļi sauc par “memmi”. Vakar viņai bija dzimšanas diena.
Pirmais, ko secinu, iepazīstot kurmenieti Ritu Arseņikovu — brīnišķīga māte četriem bērniem. “Viņus audzinot, nogurusi nejūtos,” bilst Ritas kundze, kuru bērni mīļi sauc par “memmi”. Vakar viņai bija dzimšanas diena.
Kā jubilāre pati sevi raksturotu? “Pēc horoskopa esmu Auns, tāpēc dzīvē nepazudīšu,” saka viņa. “Man piemīt šai horoskopa zīmei raksturīgā intuīcija — jūtu, ja cilvēks noskaņots pret mani, taču ilgi dusmas ne pret vienu neturu.”
Plūdu laikā dzimusī
Jubilejā allaž gribas atcerēties bijušo. Ritas māte otrās meitas dzimšanu atceras spilgti un šo stāstu vēlāk atklājusi arī meitai. “Pirms 45 gadiem, kad es piedzimu, Kurmenes pusē bijuši lieli plūdi,” stāsta jubilāre. “Mātei esmu otrais bērns, un pēc smagām pirmajām dzemdībām māte otrreiz uz slimnīcu tik ātri vis nesteidzās. Tā es piedzimu mājās, tepat Kurmenes pagasta “Kārklēnos”, un man pasaulē palīdzēja nākt veca kaimiņu tante. Vēlāk mūs abas ar tolaik stabilāko automašīnu — “bobiku” — nogādāja Skaistkalnes slimnīcā. Mašīna ceļā grima dubļos, Mēmelē gāja ledus, taču laimīgi tikām galā. Slimnīcā bija pārsteigti, ka bērnam pareizi pārgriezta nabassaite un viss godam izdarīts.”
Bērnu skaits Arseņikovu ģimenēs ir stabila tradīcija — katram pa četri. Rita augusi četru bērnu ģimenē, arī viņas māsai un vienam brālim ir četri bērni. Nu Ritas mātei ir 12 mazbērnu.
Znotu noskata māte
Arseņikovu ģimenē marts ir jubileju mēnesis. Nedēļu pēc mātes jubilejas dzimšanas diena ir arī vecākajai meitai Iritai. “Viņai vārdu izvēlējās vīrs, laikam mani stipri mīlēdams,” smaida Ritas kundze.
Kad sāku tincināt, kā Rita un Jānis iepazinās, simpātiskā sieviete mazliet samulst un nosaka: “Ko tur daudz stāstīt — tas bija mātes pirksts…” Mātei Jānis ļoti paticis — liela auguma, krietns un strādīgs lauku puisis. Znots vispirms iepaticies mātei, bet krietns laiks pagājis, kamēr spītību atmetusi un Jāni iemācījusies novērtēt arī meita.
“Jānis savulaik mācījās vienā klasē ar manu brāli,” atceras Rita. “Viņš ir gadu vecāks par mani, un es, šķiet, kopš 19 gadu vecuma iekritu viņam sirdī. Biju tikko beigusi Saulaines sovhoztehnikumu, strādāju par zootehniķi Kurmenē. Jāni beidzot pa īstam ieraudzīju tikai pēc pāris gadiem, kad viņš atgriezās no dienesta.”
“Vīram gan diez vai patiks, ka es izpļāpājos,” bilst Ritas kundze. “Tāds nopietns un stabils viņš man ir — vienmēr zinu, ka agri no rīta dodas uz darbu un piecos pēcpusdienā būs mājās.” Par Jāņa stipro plecu Ritai ne reizi vien nācies pārliecināties teju vai ceturtdaļgadsimtu ilgajā kopdzīvē — nākamgad 6. novembrī Arseņikovu ģimene svinēs sudrabkāzas.
Kad sirds iesmeldzas
Vīra atbalsts Ritai bija vajadzīgs arī pirms 23 gadiem, kad piedzima Irita. “Ik pavasari, kad svinam vecākās meitas dzimšanas dienu, man sirds sāpīgi iesmeldzas. Mums taču varēja būt divas tik lielas meitas…”
Iepriekš ārsti nepateica, ka viena mazuļa vietā gaidāmi divi. Jaunajai māmiņai allaž atgādināts — neēdiet tik daudz bulciņu, būs pārāk liels bērns! Viņas piedzima divas — dvīnītes, līdzīgas kā divas ūdenslāses. Mazās piedzima par ātru — septiņos mēnešos, un pēc dažām dienām mātei paziņoja, ka viena meitiņa mirusi. “Līdz pat šai dienai es nespēju tam noticēt, jo mums mirušo bērnu neparādīja un arī neatdeva apglabāšanai. Padomju laiki, visādas nejēdzības notika, un patiesība var būt arī citāda…” mātes sirds protestē.
Atzinība par bērniem
Vecākā meita Irita nu ir ainavu tehniķe, strādā firmā “Tagete” Rīgā un vēl piepelnās lielveikalā “Rimi”. Pagājušajā gadā viņa mātei sagādājusi pārsteigumu. “Irita paziņoja, ka precas,” stāsta Ritas kundze. “Tas man bija negaidīts pārdzīvojums un bija grūti pieņemt, ka nu viņai pašai sava dzīve un meita ciemos atbrauc daudz retāk. Mums tikai paziņoja — tad un tur precamies, atbrauciet! Lielu kāzu nebija, vien abu jauno ģimenes.”
Ritas un Jāņa vecākajam dēlam vārds dots kā tēvam. Jānim junioram ir 21 gads, un viņa sirdslieta ir sports. Nupat viņš piedalījās bobsleja stūmēju atlasē, nu jāgaida rezultāti. Jānis strādā Rīgā, viņš grib studēt Sporta pedagoģijas akadēmijā. Par studijām sapņo arī meita Inga, kura mācās Valles vidusskolas 12. klasē. Tāpat pastarītis Rimants, kuram ir 11 gadu, uz mācībām nav mudināms. “Par bērniem prieks, viņi man sagādājuši daudz skaistu brīžu,” atzīst māte. “Allaž esam saņēmuši atzinību par bērnu sekmēm. Kad dēls Jānis dienēja Ādažos, saņēmām pateicību par viņa audzināšanu.” Arseņikovu ģimenei pirms pāris gadiem akcijā “No rokas rokā” Atzinības rakstu pasniedza arī “Lauku Avīze”.
Kurš bučos māmiņu?
Aizkustinošus brīžus māmiņai sagādā pastarītis Rimants. Viņš jau iepriekš pajautājis, kad īsti tā Sieviešu diena svinama, un 8. marta rītā pats pirmais apsveicis māti. “Tas tev, memsi, svētkos!” teicis pūpolzaru dāvinātājs. “Rimants ir ļoti mīlīgs puika,” saka Ritas kundze. “Kad viņš bija mazs un vīrs grasījās mani noskūpstīt, dēliņš iebilda: “Es pats buču iedošu!”. Tagad gan Rimants aug lielāks un kļūst kautrīgāks.”
Vasarā Rimants kalpo baznīcā, piepalīdzot tēvam Jurim no Skaistkalnes paulīniešu klostera. Visi Arseņikovu bērni kristīti baznīcā tepat Kurmenē. Ritas kundze atzīst — lai gan Dievam tic, baznīcā jūtas mazliet neērti: “Kādreiz taču biju komjauniete.”
Dāvanas kolekcijā
Bērni paaugušies, vai nu vairāk laika paliek atpūtai? “Darāmā laukos allaž pietiek,” saka Ritas kundze. “Jānis strādā kokzāģētavā un ir arī mehanizators kooperatīvā “Zaļais krasts”, bet man jāaprūpē piemājas saimniecība. Man ir trīs gotiņas, jaunlopi, vistas — vismaz kāda nodarbošanās, jo bez darba nevar.” Jāuzrauga arī taksītes Džeiras trīs suņuki — viņi mostas agri, un saimniecei ik rītu jāsteidz klusināt suņu ģimenes sacelto kņadu.
“Par atpūtu tomēr aizmirst nedrīkst,” piekrīt jubilāre. “Jau kopš jaunības dienām man ļoti patīk balles, arī tagad abi ar vīru ejam uz pasākumiem.” Agrāk Ritai ļoti patika adīt, tagad viņas “vājība” ir sveces — to kolekcija aizņem pāris sekcijas plauktu, un savējie zina, ar kādu dāvanu Ritu var īpaši iepriecināt. Viņa piebilst, ka jubilejas svinēšana klusa noteikti neizdosies — jāuzņem draugi un radi, nedēļas nogalē no Rīgas atbrauks bērni.
