“Te, Koknesē, visi pazīst manu logo uz produktu etiķetēm — Kokneses pilsdrupas, bet citur Latvijā prasa — kas tas par melnu kleksi?” stāsta Anta Kučere, kura darbojas sertificētajā vides veselības bioloģiskajā saimniecībā “Janavas”. “Tādēļ, tiklīdz uzzināju par iespēju amatniekiem sadarboties ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem dizaineriem, piekritu nedomājot. Lieliska iespēja!”
Profesionalitāte un pieredze
Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA) rīko nebijušu eksperimentu. Tajā pirmo reizi sadarbojas un jaunus produktus vai to elementus rada Zemgales reģiona amatnieki un jaunie dizaineri.
Maģistranti kopīgi ar amatniekiem cenšas izveidot jaunu produktu vai padarīt interesantāku esošo piedāvājumu. Radītos produktus plānots prezentēt LMA 25. oktobrī. Projektā piedalās arī Kokneses novada amatnieki — Anta Kučere, Inese Kāpiņa, Kristīne Rudmieze un Ineta Sproģe.
“Pavasarī piedalījos seminārā, ko rīkoja Zemgales plānošanas reģions. Toreiz sarunās secinājām, ka šāda iespēja būtu, jo interese par to bija gan topošajiem māksliniekiem, gan amatniekiem. Man tas likās ļoti saistoši, un es nolēmu — ja šādu projektu īstenos, tajā noteikti piedalīšos,” stāsta Inese Kāpiņa, ādas mākslinieciskās apstrādes meistare, SIA “Kāpiņa” īpašniece.
Jautāta, ko sagaida no sadarbības ar jaunajiem radošajiem cilvēkiem, viņa teic, ka, pirmkārt, jau to, ka pēc tikšanās reizēm pašām amatniecēm radīsies kāda jauna ideja. “Un vēl — ja šī sadarbība izvērtīsies veiksmīga un auglīga, tad tas būtu svarīgi visiem Latvijas amatniekiem. Sadarbība varētu dot labumu visai sabiedrībai. Profesionāļu kvalitatīvais dizains un amatnieku prasmīgais darbs — tas varētu būt kaut kas vienreizīgs,” uzskata Inese Kāpiņa.
Lašādas maks eiro banknotēm
Jauno dizaineru Māras Maiželes un Madaras Putnas interesi piesaistīja amatniecības centrā tapušais jaunais produkts — maks, kura izmēri atbilst eiro valūtai. “Laikam jau katram latvietim mazliet žēl šķirties no lata, tādēļ jaunie naudasmaki, kuros liks eiro un centus, top ar latviešu etnogrāfiskajām zīmēm. Vēl izgatavojam makus, izmantojot laša ādu, lai lasis vismaz ir uz maka, ja ne makā,” atklāj Inese Kāpiņa. Interesanta ideja ir radusies arī jau agrāk izstrādātam produktam — rokassprādzei ar latviešu etnogrāfiskajām zīmēm. “Radījām jaunu iesaiņojumu — rokassprādzi piestiprinājām uz papīra paletītes, kurai otrā pusē ir etnogrāfisko zīmju skaidrojumi trijās valodās. Šis jaunums rokassprādzēm radīja tādu kā otro elpu, cilvēkiem tas ļoti patīk,” priecājas Inese Kāpiņa. “Tā kā šis bija Dziesmu svētku gads, rokassprādzītes bija “top” prece. Latvieši lielākoties zina zīmju nozīmi, bet ārzemniekiem tas ir jaunums. Un viņi aizved pasaulē tādu mazu mūsu valsts simbolu.”
Jauns produkts ir elegantas ādas somas, pirmo modeli izgatavojusi Inese, taču, kā viņa pati teic, tik daudz pacietības viņai neesot, tādēļ somu lietas nodotas meitas Kristīnes pārziņā. “Esam jau radījuši ap 15 somu, taču pie galīgā varianta vēl neesam nonākuši. Ļoti vēlētos ar dizaineru palīdzību beidzot to izdarīt,” saka Inese. “Soma ir ļoti ērta, ietilpīga, moderna, taču to vēl vajadzētu pilnveidot gan tehnoloģiski, gan dizainiski.”
Pēc darbnīcas iepazīšanas kopā ar amatniecēm dizaineres nolēma darināt daudzfunkcionālu ādas mugursomu un ādas kaklasaiti. “Pirmajā dienā kaklasaites makets no auduma jau bija gatavs, nākamajā tikšanās reizē plānojam to pabeigt,” teica Inese Kāpiņa.
Vajag vienojošu
elementu
Ar pūķgalvju tēju sertificētajā vides veselības bioloģiskajā saimniecībā “Janavas” Anta Kučere cienā savu padomdevēju — LMA maģistranti Ligitu Breģi. Pie lielā virtuves galda dizaineres skiču blokā jau ir vairāki uzmetumi. “Projektā piedalāmies visi Dizaina — gan funkcionālā, gan vides — nodaļas maģistranti,” stāsta Ligita Breģe, vides mākslas otrā kursa maģistrante, kura palīdzēs veidot Antas Kučeres ražoto produktu dizainu. “Šis projekts mums ir laba pieredze, manuprāt, vislielākais ieguvums ir tieši iespēja mācīties sadarbību.”
“Man ļoti vajag mākslinieka
dizainera konsultāciju. Saņēmu
e–pastā piedāvājumu un nodomāju: tas ir tas, ko man vajag,” saka Anta. “Tējas, krēms, garšvielas, jaunais produkts — ziedūdens, visa kā ir daudz, katram iesaiņojums atšķirīgs, taču vajadzētu visu apkopot un radīt kādu vienojošu elementu. Ziepes pagaidām ir “plikas”, vispār bez iesaiņojuma. Līdz šim uz etiķetēm mēģināju likt Kokneses pilsdrupu siluetu. Te, Koknesē, pazīst, bet citur Latvijā prasa — kas tas par kleksi? Tā nu jādomā kas cits.”
Ideju realizēs
“Te ir ļoti liels raibums — gan krāsu, gan materiālu ziņā, mans uzdevums ir to visu “savilkt kopā”,” esošo iesaiņojumu vērtē dizainere. “Logo ir neizteiksmīgs, melns, jāveido pievilcīgs, tūdaļ pazīstams zīmols. Ļoti svarīgi akcentēt vienu identitāti.”
“Realizēšu, ko Ligita izdomās, man taču to vajag,” noteic Anta. Viņa arī cer, ka dizainere palīdzēs radīt pievilcīgu iesaiņojumu jaunajam šogad ražot sāktajam rudzupuķu ziedūdenim. “Šogad iesēju rudzupuķes, apmēram pusē no 0,1 hektāra. Kaimiņu meitenes palīdzēja savākt ziedus,” stāsta Anta. “Konkrētu daudzumu lieku destilatorā, līdz rītam tas tiek pārstrādāts. Rudzupuķēm ir daudz sēkliņu, un tādēļ ziedūdens ir nedaudz eļļains. Un vislabākais — nekādas ķīmijas. Destilāts ir piemērots sejas un acu kompresēm. Piemēram, iekaisušām, apsārtušām acīm. Uzsmidziniet to uz vates plāksnītēm un uzklājiet aizvērtiem acu plakstiņiem. Ziedūdenim piemīt tonizējošas, pretiekaisuma īpašības.”
Zināšanas papildina visi
Kokneses novada bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Sidrabi” pie saimnieces Inetas Sproģes viesojas jaunā dizainere Anete Šalma. “Sidrabos” nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, kaņepju sēklu ražošanu un pārdošanu.
“Apsveram, vai izstrādāt iesaiņojumu vai arī izdot mazu informatīvu bukletiņu par kaņepēm,” stāsta Ineta Sproģe. “Jaunā dizainere uzskata, ka nepieciešams informatīvs materiāls. Viņa domā, ka cilvēkiem pietrūkst informācijas. Man patika Anetes ideja veidot divu veidu iesaiņojumu — vienu ekskluzīvu, otru vienkāršāku, līdz ar to produkts būtu lētāks. Esmu ļoti priecīga, ka ir iespēja konsultēties ar profesionālu dizaineri.”
“Līdz šim nezināju, ka mūsu kaņepe ir tik vērtīga, ka to var izmantot tik dažādos veidos, tas man ir jaunums,” atzīst jaunā dizainere Anete Šalma. “Manuprāt, te ir liels potenciāls. Pats pilotprojekts ir ļoti laba iespēja sabiedrībai iepazīt, ko īsti dara dizaineri. Man šķiet, ka sabiedrībā līdz šim valda diezgan maldīgs uzskats par dizaineru darbu. Šī iespēja ir fantastiska.” Anete ir kurzemniece, tādēļ par Zemgales reģionu viņai ir īpaša interese. ◆
