Nūjošana pēdējos gados Latvijā iegūst arvien lielāku popularitāti.
Nūjošana pēdējos gados Latvijā iegūst arvien lielāku popularitāti. Ar to var nodarboties ikviens, kurš atbalsta veselīgu dzīvesveidu un aktīvu atpūtu. Vieni to dēvē vienkārši par pastaigu ar nūjām, citi par sportaveidu. Pirmie nūjošanas entuziasti ir arī Aizkraukles rajona Klintaines pagastā.
Latvijā bagātīga informācija par nūjošanu atrodama gan internetā, gan žurnālos. “Nordic walking” jeb nūjošanas idejas pirmsākumi meklējami Somijā 1930. gadā. Tā bija jauna treniņmetode distanču slēpotājiem “nesezonas” laikā. Mūsdienās pastaigas ar nūjām ir viens no fitnesa veidiem, kas attīstās visstraujāk. 20. gadsimta 80 gados pastaigu ar nūjām sāka popularizēt kā veselības uzlabošanai piemērotu fizisko aktivitāti.
Nūjošana ir sportiska pastaiga ar speciāli veidotām atbalsta nūjām. Ar nūjām var iet visur – pa ielu, meža takām, lauku ceļu. Pastaigas laikā nodarbina ķermeņa augšdaļu un rokas, tā uzlabo asinsriti un līdz ar to arī sirds darbību. Ar šo sportaveidu var nodarboties ikviens, neskatoties uz vecumu, dzimumu vai fizisko sagatavotību. Tas piemērots arī cilvēkiem ar ceļgalu un mugurkaula problēmām. Pastaiga ar nūjām ir arī efektīvāks kaloriju sadedzināšanas līdzeklis, nekā vienkārša pastaiga bez nūjām.
Nūjot mēģinājis arī klintainietis Raimonds Baltiņš. Viņš ir sporta pedagogs un modernās pieccīņas treneris, kurš gatavojis sportistus jāšanā, paukošanā, šaušanā ar pistoli, peldēšanā un skriešanā. Baltiņa kungs pats skriet vairs nevar veselības dēļ, taču lēns slēpojums ziemā un nūjošana pārējā gada laikā ir piemērota.
“Pirmo reizi soļošanu ar nūjām ieraudzīju 1961. gadā Maskavā. Ievēroju, ka tā trenējas slēpotāji. Vēlāk arī kādam savam audzēknim treniņprogrammā iekļāvu soļošanu ar nūjām. Tas lieliski palīdz, trenējoties peldēšanā un skriešanā. Nu jau 17 gadu vairs neesmu treneris, taču aktīvi sekoju līdzi visam jaunajam sportā. Par nūjošanu esmu daudz dzirdējis un lasījis, tāpēc nolēmu pamēģināt arī pats,” stāsta Raimonds Baltiņš.
Viņš vairāk reižu nosoļojis piecus kilometrus garu distanci, atbalstam izmantojot parastās slēpju nūjas. Baltiņa kungs devās ceļā pa grantētu celiņu un meža takām. Viņš aicināja pastaigā pievienoties arī citus klintainiešus, taču lielu atsaucību neguva. Tomēr Baltiņa kungs nav atmetis cerību iekustināt pagasta ļaudis un šoruden domubiedrus meklēs atkal.
“Galvenā nūjošanas priekšrocība ir tā, ka ar šo sportaveidu var nodarboties pat tie cilvēki, kuru vienīgā saskare ar sportu bija fizkultūras stundās skolā. Tas ir demokrātisks. Nūjošanai nav vajadzīgs dārgs inventārs un liels stadions. Galvenais, soļošanai piemēroti apavi un nūjas. Var pirkt gan speciālas nūjas, kādas piedāvā sporta preču veikalos, var izmantot arī slēpju nūjas, izvēloties tām piemērotu garumu,” saka Baltiņa kungs.
Viņš stāsta, ka slodze pastaigas laikā atkarīga no tā, cik stipri soļotājs atspiežas uz nūjām, cik ātri viņš soļo, kā arī no maršruta reljefa un distances garuma. Žurnālos nūjošanu min kā efektīvu kaloriju sadedzināšanas līdzekli, taču Baltiņa kungs ir visai skeptisks. Viņš uzskata, ka lielākais ieguvums ir možums, laba pašsajūta un garastāvoklis. Ja, nūjojot vēlas notievēt, tad tam jākļūst par dzīvesveidu, nevis sezonas aktīvo atpūtu.
Jautājām Baltiņa kungam, kāpēc viņaprāt nūjošana ir labāka par vienkāršu pastaigu? Viņš apgalvo: “Vienkāršā pastaigā ķermeņa augšdaļa ir pasīva, bet nūjojot, aktīvi darbojas arī ķermenis no vidukļa uz augšu. Manuprāt, nūjošana ir lieliska iespēja arī būt kopā ar domubiedriem, jauki pavadīt laiku, iepazīties, parunāties. Taču pats svarīgākais ir nepārspīlēt, uzņemoties soļot pārāk garu gabalu vai iet pārāk ātri. Visu vajag darīt ar mēru. Tie, kuri prot mērīt sev pulsu, var lieliski kontrolēt savu pašsajūtu. Būtiski, lai pēc pastaigas cilvēkam nāktu miegs, jo, ja tā nav, tad soļotājs ir pārpūlējies.”
Baltiņa kungs uzsver, ka nevajag neko sarežģīt. Vienkārši paņemt rokā nūjas un iet pa nogāzi uz augšu. Daži speciālisti iesaka soļošanas laikā saskaņot roku un kāju kustības, taču, ejot pret kalnu, nepareizi iet nav iespējams.
***
12 iemeslu, kāpēc nūjot ir veselīgi
Nūjošana:
• kliedē sāpes, muskuļu sasprindzinājumu plecu un skausta apvidū. Tas ir ļoti svarīgi sēdoša darba darītājiem;
• saudzē locītavas – tās tiek noslogotas par 30% mazāk nekā, piemēram, vienkārši soļojot;
• veicina veselīgu miegu;
• pamazām atvieglo muguras sāpes;
• uzlabo organisma apgādi ar skābekli;
• ir labas zāles pret galvassāpēm, ko izraisa ilgstoša sēdēšana;
• veicina veselīgu sirds un asinsrites sistēmas darbību;
• cilvēkam vienmērīgi nodarbināta gandrīz 90% visa ķermeņa muskulatūra;
• ir efektīvs novājēšanas līdzeklis. Nūjojot stundas laikā tiek sadedzināts aptuveni 400 kaloriju. Vienkārši soļojot, tiek patērēts par 20% mazāk enerģijas;
• ir saudzējoša tiem, kuri ilgāku laiku nav sportojuši un ķermenis “ierūsējis” mazkustīguma dēļ;
• ir dabisks, patīkams, veselīgs līdzeklis pret stresu;
• veicina, tā dēvētā, laimes hormona — oksitocīna — veidošanos organismā, rada gan fizisku, gan emocionālu labsajūtu.
***
IZZIŅA.
Sākot nūjot, svarīgi izvēlēties atbilstoša garuma nūjas. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā noteikt nūju garumu, ir savu augumu sareizināt ar 0,68 un tad noapaļot uz augšu vai leju. Piemēram, ja augums ir 187 cm, tad 187×0,68=127cm. Tās var būt arī piecus centimetrus īsākas vai garākas. Otrs veids, ka atrast īstās nūjas ir, satverot tās rokās un, to galus atspiežot pret zemi, elkonim jābūt saliektam 90 grādu leņķī.
