Svētdiena, 31. augusts
Vilma, Aigars
weather-icon
+16° C, vējš 1.81 m/s, R-ZR vēja virziens
Staburags.lv bloku ikona

Medības ar adrenalīna devu

Līdzīgi kā daudzās jomās, arī izvēloties medību suni, nozīme ir gan tradīcijām, gan konkrētai modei. Šobrīd Latvijā pieprasītākie četrkājainie palīgi medībās ir dažādu šķirņu laikas un Latvijas dzinējs. Šie suņi nomainījuši vēl nesenajā pagātnē tik iecienītos takšus un foksterjerus.

Pastāstīt, kāda nozīme medībās ir apmācītam un visām prasībām atbilstošam medību sunim, piekrita viens no Latvijā zinošākajiem cilvēkiem šajā jautājumā — kinologs, 1. kategorijas tiesnesis un arī mednieks Nikolajs Varganovs. Viņš ar kinoloģiju profesionāli nodarbojas kopš 1989. gada un atzīst, ka nenovērtējamu pieredzi ieguvis no sava pieredzējušā kolēģa Mintauta Kalniņa, kurš uzskatāms par izcilu medību suņu ekspertu un Latvijas mednieku kinoloģiskās apvienības (LMKA) pamatlicēju.
Tradīcijas ir
līdzīgas
Šī apvienība pārmantojusi padomju gados iegūto medību pieredzi, kas balstīta uz dzīvnieku ciltsdarbu, kā arī starptautisku sacensību pieredzi. “Joprojām braucam uz medībām Krievijā, Baltkrievijā. Mūsu medību tradīcijas ir ļoti līdzīgas. Vienīgā atšķirība, ka kaimiņos lielāki plašumi, savukārt Latvijā ir lielāks meža zvēru blīvums,” salīdzina N. Varganovs.
Šobrīd LMKA pārraudzībā ir 2256 medību suņi. Savukārt voljēri, kuros dzīvnieki tiek apmācīti medību darbam, izveidoti visā Latvijā. Mednieki ar saviem četrkājainajiem palīgiem var ierasties sev izdevīgākajā vietā. Šobrīd apvienībā ir 46 kinologi, kuri apmācību laikā palīdz suņu saimniekiem ar padomu, kā vislabāk attīstīt un pilnveidot medību suņa darba iemaņas. Šajās nodarbībās tiek novērtēts dzīvnieka eksterjers un viņa darba spējas. Mācību voljēri iekārtoti: Kurzemē — Turlavā; Vidzemē — Inčukalnā, Alūksnē, Madonā, Zemgalē — Elejā un Latgalē — Kārsavā. Tāpat regulāri tiek rīkotas arī sacensības — izstādes, kurās eksperti veic suņu darba kvalitātes salīdzinājumu, un tas savukārt palīdz turpmākajam šķirnes ciltsdarbam.
Ik gadu Latvijā medību suņiem tiek rīkotas pat līdz sešām izstādēm. Šogad pirmā norisinājās pavasarī Inčukalnā. Šāds pasākums notika arī Madonas pusē, Ļaudonā, savukārt noslēdzošā izstāde, kurā ekspertiem un interesentiem rādīja teju 200 medību suņu pārstāvju, notika Jelgavā.
Ir pat dzīvības
garants
Kā jau iepriekš teikts, viens no šobrīd populārākajiem medību suņiem ir laika. Latvijā zināmākās ir Krievu Eiropas, Karēļu—somu, Rietumsibīrijas, Austrumsibīrijas šķirnes laikas. Šie universālie suņi īpaši piemēroti medībām Latvijas klimatā. Viņus var apmācīt medīt it visu — sīkus kažokzvērus, lielos pārnadžus, mežacūkas, vilkus. Krievijā gadsimtu garumā laika  sevi apliecinājusi kā izcilniece lāču medībās. Viņa ir atbalsts medniekam gan zvēru len­k­šanā un noturēšanā, gan asinspēdu dzīšanā, kā arī medījumu pienešanā. Meža biežņā, meklējot aizšautu mežakuili, suns medniekam nozīmē veselības un pat dzīvības garantiju. N. Varganovs zina teikt, ka pietuvošanās ievainotam mežakuilim, kurš iegūlis lielā zālē, bez apmācīta suņa medniekam var beigties traģiski.
Šobrīd Latvijā oficiāli reģistrēti vairāk nekā 1500 šīs šķirnes dzīvnieku. Laika pēc eksterjera dažreiz atgādina parastu bezšķirnes suni. Kucēna cena svārstās no 50 līdz 100 latiem. Tomēr laikas galvenā vērtība ir šķirnes unikālais mednieka instinkts. Suņa spējas, protams, balstoties uz saimnieka ieguldīto darbu, būs attīstītas pēc aptuveni diviem gadiem. Tāpēc der atcerēties, ka, iegādājoties teicamu medību suni, lielākie tēriņi (kā to maldīgi mēdz uzskatīt) nebūs par suņu barību vai kopšanu, bet gan laiks un līdzekļi, kurus mednieks ieguldīs sava pārinieka apmācībā un spēju izkopšanā.
Tādi brīži ir
neaizmirstami

N. Varganovs novērojis, ka cilvēku attieksme pret medībām, tajā skaitā ar suņiem, mēdz būt atšķirīga. Nav mazums kategorisku noliedzēju, bet nereti šādus uzskatus pauž cilvēki, kuriem pašiem suņu nav. “Ar suņiem medības ir visinteresantākās. Mēs ar kolēģiem spriedām — ja kādam patīk sēdēt tornī un šaut uz zvēru, kurš atnācis pie barotavas, lai viņš tur sēž. Mums patīk dzinēju medības ar suņiem. Daudzi, kas ar to nodarbojas, mūs sapratīs. Patīkami, kad stāvi mastā un dzirdi, kā suns izceļ zvēru un dzen. Adrenalīns iziet pa visu ķermeni. No šī procesa var iegūt neaizmirstamas emocijas. Ja suns izved labu alni vai mežacūku — tādi brīži ir neaizmirstami,” sajūsminās mednieks.
Svarīga ir pareiza organizācija

Vaicāts, cik suņu būtu jāņem līdzi uz medībām, lai tās izdotos, speciālists atbild, ka suņu skaits medībās nav noteicošais. Galvenās ir viņu darba spējas. Pietiek arī ar vienu vai diviem. Izņēmums ir purvainas platības vai mednieku kolektīvi, kuros vairums ir vecāka gadagājuma mednieki, tāpēc mazāk dzinēju. Ļoti svarīga ir pareiza medību organizācija.
To viņš secina no savas medību pieredzes. Sunim medībās ir jāizceļ medījums un jāizdzen masts, bet bieži medībās masti ir īsi. Vienā malā dzinēji iekliedzas, zvērs aizskrien līdz līnijai un apstājas, jo sajūt medniekus, kas stāv uz numuriem. Suņi tikko izcēluši zvēru, bet jau ir klāt līnija. Suņi spiesti strādāt jau aiz muguras. Rezultātā mednieki neapmierināti, ka suņi nepareizi strādā. Patiesībā viņi paši nesaprot, ka ir pareizi jāorganizē dzīšana.
Suns ir neaizstājams palīgs pīļu medībās. N. Varganovs pārliecināts, ka vairāk nekā puse nomedīto pīļu paliek neatrastas, ja mednieks ir bez suņa vai suns nav pareizi apmācīts. Reiz Saldus pusē viņš ar savu laiku izgājis pastaigāties pa vienu no medību vietām. Suns pastaigas laikā iznesis 14 pīļu un nolicis saimniekam pie kājām. Tas liek izdarīt secinājumus.
Sarunas noslēgumā vaicāju, vai viegli ir apmācīt medību suni un vai šajā darbā mēdz gadīties arī brāķis? Kinologs atbild ar joku, ko savulaik uzklausījis no kolēģa, Baltkrievijā ļoti pazīstama kinologa Aleksandra Bariseviča: “Iemācīt kazai  riet uz mežacūku ir grūti, tas ir liels darbs, bet dažeiz izdodas.” “Katrā ziņā tas dzīvniekam tomēr ir iedzimts,” ciltsdarba nozīmi uzsver N. Varga-
novs.

Staburags.lv bloku ikona Komentāri