Svētdiena, 31. augusts
Vilma, Aigars
weather-icon
+15° C, vējš 1.29 m/s, R-ZR vēja virziens
Staburags.lv bloku ikona

Kokneses mūzikas skola jubileju svinēs pusgadu!

1988. gadā Koknesē sāka darboties Pļaviņu mūzikas skolas filiāle, bet 1991. gadā tā kļuva par patstāvīgu izglītības iestādi. Koknesieši ceturtdaļgadsimta jubileju jau sākuši svinēt, un, kā saka skolas direktore Silvija Cīrule, svinēšanas prieks  “pastiepts” garāks — sadalīts piecos audzēkņu  un absolventu koncertos. Viens jau izskanējis, bet noslēguma pasākums paredzēts jūnijā.

Sāk vidusskolas telpās
Līdz Koknesē izveidoja mūzikas skolu, daudzi bērni ik dienu brauca uz Aizkraukli. Arī Silvija Cīrule mēroja šo ceļu, tolaik viņa strādāja Aizkraukles mūzikas skolā. “Vienu dienu mēs sanācām kopā — vecāki, bērni —  un domājām: ko mēs vizināmies, tas ir lieks laika un naudas tēriņš, varbūt atveram savu skolu,” atceras direktore. “Gājām uz pagastu, saņēmām atbalstu. Audzēkņu skaits, lai atvērtu skolu, bija pārāk mazs, bet filiālei pietiekams. Devos uz Pļaviņām, un vienojāmies ar  direktori Dainu Peņģeroti, ka viņa ņems mūs savā paspārnē. Šobrīd pie mums brauc bērni no Iršiem, Meņģeles, Klintaines. Pirms vairākiem gadiem Bebru un Iršu pagasta bērniem novada pašvaldība atvēlēja autobusu. Sākumā divreiz nedēļā, vēlāk izlūdzāmies trešo reizi. Vairāk kā divdesmit bērnu no tās puses brauc uz Koknesi. Šis autobuss ir liels atbalsts, jo izbraukāt ar sabiedrisko transportu ir grūti, un ne visiem vecākiem ir iespēja bērnus aizvest ar savu mašīnu,” stāsta Silvija Cīrule. “Arī šoferītis mums ir labs, ja kāds mazais pats nevar, palīdz aiznest instrumentu, ļoti atsaucīgs.”
Vajag lielāku zāli
Jaunā filiāle sākotnēji darbojās Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas telpās. Beidzoties  stundām, apkopēja uzkopa klases, un tikai tad mūzikas skolas darbs  varēja sākties. Pēc diviem gadiem mūzikas skola pārcēlās uz pirmsskolas izglītības iestādes “Gundega” telpām.
“Bērnudārzā dzīvojām uz “veciem taukiem” — izmantojām vecās mēbeles, pamazām ieguvām jaunas, bet bijām ļoti priecīgi, ka darbu varējām sākt nevis vēlās pēcpusdienās, bet krietni agrāk. Pirms diviem gadiem sākās ēkas un iekštelpu remonti, divreiz nācās skolu pilnībā evakuēt — mēbeles, instrumentus. Tas bija liels darbs, toties  tagad ir silti, omulīgi,” priecājas direktore un tūlīt gan piebilst, ka telpu tomēr nepietiek. “Vajadzīga liela zāle, taču skaidrs, ka tādas mums nebūs. Jā, ir iespēja izmantot kultūras nama zāli, novada domes zāli,  taču svarīgi būtu tepat, lai nav ne bērni, ne instrumenti jātransportē. Klašu telpu skaņas caurlaidība ir augsta, traucē darbam, bet gaisotne tomēr patīkama — tāds burziņš un omulība. Bērni pārģērbj āra apavus, iekāpj čībās un uzreiz jūtas kā mājās, kurās var nodoties muzicēšanai.”
Klavieres izlūdzas
Nebūt ne vienkāršs darbs bija instrumentu sagādāšana. “Staigāju pa iestādēm, “vaņģodama” klavieres — kolhozs, mežrūpniecības saimniecība iedeva klavieres, no mājām atvedu  savējās. Pamazām vācām, ko varējām,” atceras skolas direktore. “Instrumentus vajag, īpaši klavieres, jo tās spēlē visi 84 skolas skolēni, tādēļ tās ātri   nolietojas. Viena klavieru skaņošana maksā 50 eiro. Skolā ir 12 klavieres, tātad  600 eiro par katru skaņošanas reizi, un vēl nav garantijas, ka vecie  instrumenti skaņojumu ilgi turēs. Pietiek sir­snīgāk paspēlēt, un vairs neskan, kā nākas. Savu “artavu” dod arī centrālapkure. Klavieres jāskaņo divreiz gadā, ja rodas kāda ķibele — biežāk. Šī iemesla dēļ pamazām sākam pāriet uz elektriskajām klavierēm teorētisko priekšmetu klasēs, kurās var arī nebūt akustisko instrumentu. Pērn decembrī iegādājāmies firmas “Yamaha”, šogad iekļāvu tāmē vēl vienas. Tā cenšamies kaut cik ietaupīt. Vajadzīgi arī jauni akordeoni, jo tiem mūsu skolā arī liela slodze. Katra akordeona apkope maksā 25 eiro, ja remonts — ap 50 eiro. Mūzikas instrumentu saim­niecību uzturēt ir dārgi. ”
Visa diena filharmonijā
“Skolas darbs atkarīgs no skolotāja,” cieši pārliecināta Silvija Cīrule. “Skolotāji ir dažādi. Kādam tas ir vien maizes darbs, bet lielākajai daļai skolas skolotāju tas ir sirdsdarbs. Esmu neizsakāmi pateicīga skolotājiem, kuri mēro ceļu no Rīgas, lai strādātu te, Koknesē, ar lauku bērniņiem! Skolotājs — audzēkņa iedvesmas avots — tā varu teikt par skolotājiem Ivetu Bērziņu, Ziedoni Puķīti, Oksanu Smeļņaku, Ilonu Makareni. Akordeona spēli māca Iveta Bērziņa — uz kamerorķestri bērni skrietin skrien! Mūsu kameroķestris, sadarbojoties ar Rīgas skolēnu pils akordeonistu ansambli, katru gadu spēlē filharmonijā. Tas ir liels notikums, kam sāk gatavoties laikus. Rīgas Samariešu biedrība  bērniem “uzsauc” vasaras nometni. Nometnes laikā mūsu audzēkņi apmeklē muzejus, izstādes, koncertus, bet paralēli izklaidēm daudz muzicē. Aprīlī  ir no­slēguma koncerts ar vērienīgu programmu un pilnu klausītāju zāli. Ar lielu cerību vēroju vijoļspēles klases audzēkņu rosīšanos skolā. Šo klasi atvērt skolā bija visgrūtāk, bet skolotāja Jāņa Atslēgas vadībā tā lieta iet!”
Ārzemju braucieni rada iedvesmu
“Tiklīdz atnāca skolotājs Ziedonis Puķītis, skolā strauji pieauga saksofonspēles audzēkņu skaits. Saksofonistiem ir bijuši panākumi gan kā solistiem valsts konkursos un “Saxophonia” konkursos, teicami rezultāti uzrādīti arī saksofon­kvar­-
te­tu jomā. Rosīga un neatlaidīga  ir klavierspēles skolotāja Oksana Smeļņaka — visi absolventi, kuri turpina klavierspēles studijas augstākā līmenī, ir viņas audzēkņi.
Straujš lēciens skolas attīstībā savulaik  bija kokles klases atvēršana, kad skolā sāka strādāt Eva Gardievite, kura tā iedvesmoja meitenes, ka gada laikā izveidojās ansamblis un jau tajā pašā gadā piedalījās “Baltica 91” festivālā Siguldā. Interesanti, ka Evai tolaik bija tikai astoņpadmit gadu! Pavisam drīz sekoja pirmie ārzemju braucieni, un, kā saka direktore, “maisam gals bijis vaļā”. “Ar mūzikas skolas bērnu kori vairākus gadus braucām uz Vāciju, Vitingenu, dziedājām baznīcās, pilsētu laukumos, Dzirnavu muzejā,  sniedzām neskaitāmus koncertus. Bērni skrietin skrēja uz kori, jo zināja, ka tiks uz Vāciju. Diemžēl vairs uz ārzemēm netiekam. Tagad bērni sasparojas pirms Dziesmu svētkiem, bet ikdienā nejūt iedvesmu. Ārzemju braucieni ir liels un vajadzīgs ieguldījums bērnos. Manuprāt, pašreizējā novada domes kultūras politika nav īsti pareiza, nepiedāvājot bērniem šādu iespēju.”
Spēlē aizvien virtuozāk
Jau ierasts, ka reizi gadā Kokneses mūzikas skolā ir  liela rosība, ko rada Pētera Čaikovska klaviermūzikas izpildītāju konkursa dalībnieki. Šogad Kokneses mūzikas skolas paspārnē izveidotajam konkursam jau 11.  gads. Sākotnēji tajā piedalījās Latvijas mūzikas skolu bērni, bet jau trešajā gadā tas pārtapa par starptautiska mēroga pasākumu — piedalījās jaunie mūziķi no Lietuvas, Krievijas, Maskavas, Baltkrievijas, Igaunijas. Maskavas P. Čaikovska mūzikas skola pie mums atveda Iņ Jun  — meitenīti no Korejas. Pasākuma noslēgumu tradicionāli rīkojām  kādā no Rīgas koncertzālēm, taču šogad tā nebūs. “Koncertzāle ir jāīrē — lai varētu par to samaksāt,  piedalījos Valsts Kultūrkapitāla fonda konkursos, līdz šim veicās itin labi — ieguvām naudu gan ierakstiem, gan zāles nomai. Desmit gadu ir ilgs posms, un nu pienācis laiks stafeti nodot jaunajiem,” pasmaida direktore. “Šogad konkursu Koknesē rīkos 30. janvārī, pieteikts ap 40 dalībnieku. Bērnu  sniegumam ir ļoti augsts līmenis. Ļoti augsts tieši tehniskā  izpildījuma ziņā — pirksti tā vien zib pa taustiņiem! Gadās  arī lielisks  salikums — tehniska virtuozitāte savienojumā ar muzikalitāti un sirsnību! Par šādiem  konkursantiem vislielākais prieks!”
Mūzika — dvēseles dziedniece
Kokneses mūzikas skolas bilance skaitļos — divdesmit piecu darbības gadu laikā 200 absolventu. Daļa izvēlējušies nākotni profesionāli saistīt ar mūziku. Bijušais audzēknis Kaspars Bumbišs, Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas maģistrants, gatavojas konkursam Prāgā, akordeona klases absolvents Artūrs Noviks pabeidza Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu, absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur šobrīd strādā par pasniedzēju, Nauris Strežs, trombonists, spēlē Latvijas Radio bigbendā. Magnuss Eriņš iestājās J. Mediņa mūzikas vidusskolā, tomēr to pameta, jo darbs “Radio 5” izrādījās lielāks izaicinājums. Taču daļai absolventu mūzika paliek nozīmīga dzīves daļa, vaļasprieks.
“Lielākais ieguvums ir tas, ka rodas izpratne par mūziku — salmus auzu vietā vairs neiedosi. Mūzikas skolā aug Dziesmu svētku dalībnieki. Pat ja nespēlēs savu instrumentu, korī noteikti dziedās, un ne tikai  — spēs izbaudīt cita sniegumu. Un to novērtēt. Nemaz nerunājot par emocionālās pasaules ieguvumu, ne velti saka — mūzika ir dvēseles dziedniece,” pārdomās dalās Silvija Cīrule.

Jubilejas koncerti
◆ 26. februārī novada domes zālē — vijoles klases koncerts.
◆ 11. martā kultūras namā — pūšaminstrumentu klases kon­certs.
◆ 15. aprīlī kultūras namā — akordeona klases koncerts.
◆ 14. maijā novada domes
zālē — kora klases koncerts.
◆ 4. jūnijā kultūras namā — noslēguma pasākums.

Staburags.lv bloku ikona Komentāri