“Staburaga” redakcijā ienāca kāds vīrietis, lai pastāstītu, kā viņam veicas darba meklējumos. Viņš agrāk bijis tiesāts un šī iemesla dēļ vainots dažādu mantu pazušanā, vēlāk atbrīvots. Kā rīkoties šādā situācijā?
“Staburaga” redakcijā ienāca kāds vīrietis, lai pastāstītu, kā viņam veicas darba meklējumos. Viņš agrāk bijis tiesāts un šī iemesla dēļ vainots dažādu mantu pazušanā, vēlāk atbrīvots. Kā rīkoties šādā situācijā?
Nenosauksim vīrieša vārdu, lai nesarežģītu viņam dzīvi, ne arī darba devēju, jo firmā viņš strādājis neoficiāli, tāpēc notikušo pierādīt nav iespējams. Taču līdzīgā situācijā var nonākt ikviens.
Jaunais vīrietis stāsta:
— Šī gada sākumā atgriezos no apcietinājuma un meklēju darbu. Mani pieņēma kādā mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumā Jaunjelgavā. Strādāju neoficiāli. Pēkšņi firmā pazuda zāģi un vēl dažas lietas. Zinot, ka esmu bijis tiesāts, priekšnieks notikušajā vainoja mani, kaut gan pats par pazudušajām mantām policijai neziņoja. Man no darba bija jāaiziet. Tad sameklēju darbu kādā servisā Aizkrauklē. Mani pieņēma uz pārbaudes laiku, bet jau pēc nedēļas pateica, ka vairs varu nenākt. Vēlāk uzzināju, ka piezvanījuši no iepriekšējās darbavietas un ieteikuši mani nepieņemt.
Vai tiešām tikai tāpēc, ka esmu bijis apcietinājumā, visur būs tāda attieksme? Varētu jau noklusēt, ka esmu tiesāts, bet kādreiz tas tik un tā nāks gaismā, un nepatikšanas būs vēl lielākas. Alkoholu nelietoju, nesmēķēju, gribu atrast darbu, ko lai daru?
Valsts darba inspektore Elita Dembovska stāsta:
— Darba likuma 7. pants nosaka, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī taisnīgu darba samaksu. Tas jānodrošina bez tiešas vai netiešas diskriminācijas — neatkarīgi no personas rases, ādaskrāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.
Šis likums attiecas uz darba devējiem un Latvijā ir saistošs visiem. Ja jau mēs dzīvojam šajā valstī, likums jāievēro. Ja darbā kaut kas pazudis, jāziņo policijai, jāveic inventarizācija, jāraksta akts. Nevar vienkārši pateikt: “Tu kaut ko nozagi, tāpēc es tevi atlaižu.”
Darba likumdošanu godīgs uzņēmējs ievēros, taču negodīgajam darba devējam tikumu neviena valsts iestāde diemžēl neiedos un neiemācīs.
Cilvēkam, stājoties darbā, jāprasa darba līgumu. Ja tāda nav, var atteikties strādāt. Taču saprotu, ka cilvēki baidās zaudēt darbu un algu, tāpēc pacieš daudzus darba devēja likumpārkāpumus. Mēnesī saņemam divus trīs iesniegumus no strādājošajiem, kuri ziņo par dažādiem pārkāpumiem darbavietā. Arī šajā gadījumā cilvēkam vajadzēja nākt pie mums, par notikušo uzrakstīt iesniegumu, un mūsu iestādes speciālisti mēģinātu palīdzēt.
