16. septembrī pulksten 18 Skrīveru kultūras centrā notiks performance “Brīviņu kunga brauciens”, ar ko tiks atzīmēta romāna “Zaļā zeme” 80 gadu jubileja. Tajā aktiera Gundara Āboliņa un mūziķa Guntara Freiberga izpildījumā skanēs romāna pirmā nodaļa, ko papildinās fotogrāfa Gunāra Janaiša 1981. gadā tapusi digitalizēta diapozitīvu kolekcija.
Romāns “Zaļā zeme” (1945) ir Andreja Upīša visvairāk tulkotais un viens no visplašāk pārpublicētajiem darbiem latviešu literatūrā. Savulaik pats rakstnieks esot apgalvojis, lai viņam neliekot kapakmeni, jo viņa piemineklis ir mūža darbs — romāns “Zaļā zeme”.
“Saistībā no laikmeta kontekstu romāns reiz dēvēts par “padomju literatūras uzvaru”, vēlāk saukts par “vienīgo socreālisma darbu, kas nepazudīs vēstures aizkrāsnē”. Romāns vienlaikus pelts par ideoloģisku nostādņu klātbūtni tā vēstījumā un apbrīnots par tā apjomu, neparasto valodu un kultūrvēsturisko detaļu piesātinājumu. No romāna baidījušās skolēnu un studentu paaudzes vairāku gadu desmitu garumā. Par spīti margināliem viedokļiem “Zaļā zeme” tomēr ir neapšaubāma latviešu literatūras klasika,” saka literatūrzinātnieks, Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists Arnis Koroševskis.
“Andreja Upīša romāns “Zaļā zeme” savulaik mācību iestādēs bija iekļauts latviešu valodas obligātās literatūras sarakstā, un tieši romāna pirmā nodaļa, kas vēstī par Brīviņu saimnieka braucienu cauri Dīvajas pagastam, ir vairāk nekā 35 lappušu garumā, un vēl joprojām tiek piesaukta kā lielākais klupšanas akmens darba izlasīšanā. Tāpēc, atzīmējot romāna “Zaļā zeme” 80 gadu jubileju, Skrīveru kultūras centrā aicinām uz atkārtotu performanci, kas pirmo reizi izskanējusi Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā šī gada 8. jūnijā. Arī šoreiz dzirdēsiet Brīviņu kunga brauciena lasījumu aktiera Gundara Āboliņa izpildījumā, piedaloties mūziķim Guntaram Freibergam, ko papildinās fotogrāfa Gunāra Janaiša 1981. gadā tapusi digitalizēta diapozitīvu kolekcija. Skrīveros vēl šodien var ieraudzīt ceļus, par ko stāsta romāna lappuses, laukus, kas pazīst Upīša vārdus, ēkas, kas nes atmiņas, un cilvēkus, kuru asinīs rit prototipu stāsti. Šī vieta dzīvo, aug un mainās. Līdz ar to mainās arī mūsu skatījums uz “Zaļo zemi”,” stāsta muzeja vadītāja Ilze Puķe.
