Ērika Zariņa — portretu meistare no Pļaviņām
(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 22. aprīļa numurā.)
Lielu Zariņas darbu kolekcijas daļu veido grupu portreti, kā, piemēram, Madonas ģimnāzisti un pamatskolas skolēni, amatierteātra trupas aktieri, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedri, slimnīcas personāls un pacienti, Latvijas Bankas Madonas nodaļas darbinieki darba telpās. “Modeļu traktējumā vērojama zināma daudzveidība — no samērā statiskām pozām līdz brīvākām pozām nelielu grupu portretos, tomēr, portretējot skaitliski lielu grupu, tiek ievērots dokumentalitātes aspekts, lai uzņēmumā ir redzami visi klātesošie. Portretos brīvdabā tiek veiksmīgi izmantotas vidē esošās iespējas kompozīcijas risinājumos, tādējādi veicinot dabiskuma aspektu,” teic Guna Ševkina.
Interesanti ir teātra aktieru grupu portreti, kuros aktieri redzami savos lomu tēlos, piemēram, no 1934. gada iestudējuma “Indrāni”. Ne mazāk interesantas ir Madonas ģimnāzijas dramatiskā pulciņa fotogrāfijas — pulciņa dalībnieki fotografēti uz skatuves iestudējumu mizanscēnās, piemēram, iestudējumā “Čaukstenes” 1933. gadā. Teātra trupu fotogrāfijas papildina informācija par konkrēto izrādi — bildes maliņā norādīts izrādes nosaukums un datums. Kā domā G. Ševkina, iespējams, šīs fotogrāfijas tika pārdotas kā atklātnes. “Ērikas Zariņas aizraušanās ar Madonas teātra dzīves un aktieru fotografēšanu varētu būt izskaidrojama ar viņas pašas aktīvu līdzdalību pašdarbībā, jo Ērika Zariņa trimdas laikrakstā ir minēta arī kā režisore, kura, domājams, darbojusies Madonas ģimnāzijā. Būtu jānorāda, ka jau Pļaviņās ir vērojami grupu portretējumi kā nelielas, atpūtas un viesību gaisotni atainojošas mizanscēnas,” teic vēsturniece.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.