Kriškalnu ļaudis nevēlas pievienoties Pļaviņām. Iedzīvotāju un pašvaldības domas joprojām dalās

Aizkraukles novada pašvaldībā turpinās jaunā novada teritorijas plānojuma izstrāde. Tā kā Aiviekstes pagasta Kriškalnos dzīvojošie aktīvi pauda vēlmi teritoriju atstāt esošajā statusā, nevis pievienot Pļaviņu pilsētai, plānojuma darba grupas un pašvaldības pārstāvji rīkoja tikšanos ar ciema iedzīvotājiem.

Jāizvērtē iespējas

Aizkraukles novada teritorijas plānojuma izstrādātāju ieskatā Kriškalni, kas jau tagad savienojas ar Pļaviņām, kā arī pēc apbūves centrā neatšķiras no tās, būtu jāapvieno ar pilsētu. Tas sakārtotu šo teritoriju, jo jau tagad grūti nošķirt pilsētas un Aiviekstes pagasta centra robežu. Šāds ierosinājums gan neapmierina kriškalniešus un apkārtējos iedzīvotājus, kuri savas pretenzijas izteica plānojuma darba grupas tikšanās reizē jau pavasarī. Pašvaldībai nosūtīta arī vismaz 80 iedzīvotāju parakstīta vēstule, nepiekrītot ciema pievienošanai pilsētai. Galvenās aiviekstiešu bažas ir par to, ka paaugstināsies īpašumu kadastrālā vērtība un īpašuma nodoklis, mainīsies teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, Kriškalnu kā kultūrvēsturiskās vietas nozīme un atpazīstamība, un tas liegtu īstenot projektus, kas saistīti ar lauku, tostarp ciemu attīstību.

Aizkraukles novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Ilona Kāgane uzsvēra, ka teritorijas plānojums ir attīstības dokuments ilgtermiņā. Neapšaubāmi tajā arī pēc apstiprināšanas iespējams veikt izmaiņas, bet katra no tām ir pietiekami dārga un laikietilpīga, tāpēc rūpīgi jāizvērtē un jāpieņem lēmumi gan no pašvaldības, gan iedzīvotāju viedokļa. Kā piebilda teritorijas plānotāja Ilze Circene, šī dokumenta izstrāde ir laiks, kad pašvaldības var noteikt, precizēt vai mainīt katras vietas statusu un robežas. Šobrīd tas notiek kopīgi visam novadam, kurā apvienojusies ļoti plaša teritorija.

— Kriškalnu ciema pievienošana pilsētas teritorijai bija mūsu, kā plānojuma izstrādātāju redzējums, jo tā apbūve atbilst tās statusam. Ciems un pilsēta jau tagad ir saistīti, un vieglāk noteikti ir apsaimniekot vienu teritoriju. Turklāt kriškalnieši nepieciešamos pakalpojumus izmanto Pļaviņās, un pilsētai vairāk pieejams projektu atbalsts. Citādāk ir ar zemes īpašumiem līdzās ciemam, kur katrs gadījums būtu jāvērtē atsevišķi, atkarībā no īpašnieka ieceres par tā tālāko attīstību, — stāstīja Ilze Circene.

Nodokļa lielums nemainās

Viena no bažām ir par to, kur turpmāk atrastos pagasta pārvalde? Ilze Circene atzina, ka teritorijas maiņa nenozīmē tās likvidāciju, bet administrācijas centrs atrastos pilsētas teritorijā. Runājot par apbūves noteikumiem, tie jau tagad neatšķiroties pilsētā un ciemā. Citādāk ir ar lauku teritoriju, kur zemes dalīšana mazākās vienībās iespējama tikai pa diviem hektāriem. Arī Ilona Kāgane atgādināja, ka cilvēkiem par to jādomā ilgtermiņā — ja arī turpmāk domā nodarboties ar lauksaimniecību, zemei, visticamāk, jāpaliek lauku teritorijā ārpus pilsētas, un katru gadījumu vajadzētu izvērtēt atsevišķi. Tomēr jādomā par īpašumiem, kurus, iespējams, pēc laika bērni vai mazbērni vēlēsies dalīt vairākos gabalos, lai apbūvētu vai pārdotu. Lauku teritorijā to tik vienkārši darīt nevarēs. Kādam un tagad tas varbūt nav aktuāli, bet citiem nākotnē tomēr būs, un par iespējām jādomā tagad teritorijas plānojumā.

— Konsultējoties ar Valsts Zemes dienestu un izvērtējot citu vietu pieredzi, secināts, ka nodokļi nemainās. Ciemam kļūstot par pilsētu, nav tas apstāklis, kas tos ietekmē. Galvenais ir zemes lietošanas mērķis un kādā zonā tas atrodas, kā arī citi iemesli. Paskatījāmies arī, ka īpašumu kadastrālā vērtība Kriškalnos tagad neatšķiras no Pļaviņu pilsētas daļas līdz dzelzceļam. Pēc Valsts Zemes dienesta informācijas īpašumu kadastrālo vērtību pārskatīs 2025. gadā, un tas būs visā Latvijas teritorijā, kas, protams, nākotnē ietekmēs īpašuma nodokli, — skaidroja Ilze Circene.

Par risinājumu nevienojas

Ne mazāk svarīga ir iedzīvotāju emocionālā piesaiste Kriškalnu ciemam un Aiviekstes pagastam. Runājot par iespējamo identitātes zaudēšanu, teritorijas plānotāja un citi pašvaldības pārstāvji atzina, ka cilvēku piederības izjūtu konkrētai vietai nevar mainīt vai likvidēt ar teritorijas statusa maiņu. Ikvienas vietas nozīmi cilvēki var turpināt kopt un uzturēt. Līdzīgi kā tas ir ar Gostiņiem, kas ir Pļaviņu pilsētas daļa. Tādi piemēri ir daudzviet. Ilona Kāgane piebilda, ka teritorijas attīstās, mainās un paplašinās, un tā tas noticis arī ar Pļaviņām, kas saaugusi ar Kriškalniem.

Kā vienu no iespējamiem mīnusiem plānojuma izstrādātāji minēja adresācijas maiņu, kas visos reģistros gan notiks automātiski. Kā šķērslis varētu būt konkrēts atbalsts lauku teritorijai, ko nevar saņemt pilsētā, un tādi gadījumi jāskata atsevišķi. Ir arī pretēji piemēri, jo Eiropas Savienības un citu fondu atbalsts šobrīd vairāk pieejams pilsētām, jo tajās ir lielāka mērķauditorija. Tieši pilsētu iedzīvotājiem bijusi arī iespēja gūt atbalstu apkures sistēmu maiņai un siltumenerģijas piegādes uzlabošanai.

Diskusijas un cilvēku iebildes pret pārmaiņām joprojām bija lielas, galvenokārt tāpēc, ka viņi šādā lēmumā nesaskata nekādus ieguvumus. Tikai bažas, ka nodokļi būs lielāki, un pilsētas statuss negarantē attīstību, jo jau tagad daudz kas likvidēts un ir uz sabrukuma robežas. Cilvēki arī izteica neapmierinātību, ka gan jau viņos tāpat neviens neieklausīsies, bet izdarīs, kā plānojuši. Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis uzsvēra, ka pašvaldība nav ienaidnieks, kas vēlas kaut ko uzspiest, bet nāk ar priekšlikumiem un skaidro lietas. Arī par ikdienas jautājumiem un likstām jāinformē pašvaldība, lai kopā meklētu risinājumu.

Tā ka domas par šo jautājumu pašvaldībai un iedzīvotājiem joprojām dalās, tad Kriškalni arī turpmāk būs aktualitāte plānojuma izstrādes gaitā, jo kriškalnieši nav gatavi atteikties no sava ciema statusa. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.