Šī nedēļa Latvijā paiet Dziesmu un deju svētku noskaņā. Gatavojoties diviem lielkoncertiem — dziedātājiem Mežaparkā un dejotājiem stadionā “Daugava” —, nedēļas pirmā puse aizrit spraigā darbā. Dejotājiem jāaprod ar plašo laukumu, jāiemācās jauni raksti. Lai koncerts izdotos, mēģinājumi notiek no agra rīta līdz vēlam vakaram. Neraugoties uz to, jauniešiem un vidējās paaudzes dejotājiem draudzīgi sadzīvojot Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas telpā, ir laiks arī saviem kopīgiem pasākumiem, kuri mēdz ieilgt līdz vēlai nakts stundai.

Visi Aizkraukles novada dejotāji un Kokneses pūtēju orķestris dzīvo Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā. Tā ir divu kilometru jeb pusstundas gājiena attālumā no “Daugavas” stadiona — vietas, kur ikdienā notiek mēģinājumi un 7. un 8. jūlijā būs deju lielkoncerts “Mūžīgais dzinējs”. Atšķirībā no iepriekšējiem svētkiem šogad kopā ar ģenerālmēģinājumu ir četri deju koncerti.

Neļauj skatīties citus kolektīvus

“Tik daudz sen neesam smējušās,” saka Jaunjelgavas kolektīva “Kodols” dejotājas Airita Neilande un Marina Kreiza. Jautrība sākoties vakaros laukumā pie skolas. Neraugoties uz to, ka pusseptiņos no rīta jāceļas, astoņos jābūt laukumā. “Salijām, izkaltām, paēdām un ejam atkal,” saka Airita. Tiesa, ar ēdienreizēm pirmajā dienā bijušas problēmas, jo nesakrita reālo ēdēju skaits ar pavārēm noziņoto, bet citādi neesot par ko sūdzēties.

Par deju laukuma apguvi viņas saka, jau pirms mēneša bija seminārs kolektīvu vadītājiem, kurā iepazinās ar deju zīmējumiem. Tāpēc teorētiski viss bija zināms, atlika mācīto realizēt praksē. Par kārtību, kā ielaiž stadionā, jaunjelgavietes nesūdzas. Savu ūdeni pudelēs ienest nedrīkst, bet uz vietas tā netrūkst. Arī ar ēdiena daudzumu viņas ir apmierinātas. Pietiek ar brokastīm. Deju starplaikos, kas ir 10—15 minūšu gari, labāk neēst, kā arī nav laika. Lai gan augļus un cepumus vārtu apsargi esot ļāvuši ienest, un ar to pietiek, lai sagaidītu pusdienas.

Katram dalībniekam ir personalizēta ieejas karte, uz tās kvadrātkods. To pie ieejas stadionā noskenē. Ja dejotājs atnācis laikā, kad nenotiek viņa mēģinājums, ieeja viņam ir liegta. Jaunjelgavietes saka, gribējušas apskatīties citu kolektīvu mēģinājumu, bet diemžēl bija jāpaliek aiz vārtiem. Izveidojusies arī nepatīkama situācija ar dejotājiem rezervistiem. Kāda cita kolektīva dalībnieks varēja aizvietot trūkstošo dejotāju, bet diemžēl šī iemesla dēļ viens pāris no dejas “izkrita”.

Traumēts celis nav iemesls nedejot

Kolektīva “Pēda” dejotāji stāsta, ka pirmajās mēģinājumu dienās slodze laukumā bija liela, tāpēc gadījies kājām kaut ko sastiept, piepūlēt. Otrdienas pēcpusdienā, kad “Staburags” pabija dejotāju šīs nedēļas mājās, vairāku dejotāju kājas bija apsaitētas. Neatliekamā palīdzības brigāde, kas dežurē laukumā, esot atsaucīga. Dažiem “cietušajiem” saites esot kā viltus zāles — ja reiz uzlikta, tātad viss būs labi.

Mārtiņš Rāviņš no “Pēdas” teic, ka vēl ziemā traumējis celi, bet tas neesot iemesls, lai nedejotu. Esot grūtāk, bet jādara.

Līvu Kalniņu no Kokneses pūtēju orķestra sastapu skolas ēdnīcā. Viņa stāsta, ka orķestra mēģinājumi notiek Andrejsalā un, tāpat kā dejotājiem, sākas astoņos rītā. Tajos svarīgais ir apgūt sinhronu saspēli starp trim skatuvēm, uz kurām spēlē citi orķestri. Te jāņem vērā fizikas likumi — jo tālāk orķestris atrodas, jo ilgāk ceļo skaņa līdz klausītājiem, tāpēc šajā procesā svarīgi vadīties no diriģenta kustībām. Orķestra skanējumu saskaņot nākas arī ar solistiem, piemēram, Intaru Busuli. Arī pūtēju orķestrim, tāpat kā dejotājiem, ik pa laikam traucē lietus un instrumentus ne vienmēr izdevies no tā pasargāt.

Laukumā ir “Ķegums”

Pēcpusdienā pamatīga rosība ir Skrīveru kolektīva “Dzēse” istabā. Līdz mēģinājumam vēl pāris stundu, un šajā laikā top kopīgs mielasts. Gaisā jūtama svaigu gurķu smarža, un tepat arī to griezēji. Viņiem priekšā pamatīga bļoda līdz pusei jau pilna ar sasmalcinātiem dārzeņiem. Ar pusdienām pietiekot, bet augļu un dārzeņu tajās tomēr par maz. Saku, ka vajadzētu kopīgu foto, un pāris minūšu laikā visi kā viens gatavi pozēt. Dejotājs Uldis Dzērve teic — kolektīvam šie ir ceturtie Dziesmu un deju svētki. Traumu, sastiepumu pašlaik dejotājiem neesot, bet slodze liela. Ja ikdienā dejo pāris reizes nedēļā, tad svētkos laukumā jābūt katru dienu, turklāt vairākas stundas no vietas. Lielākajai daļai ikdienā ir sēdošs darbs, muskuļu saites nav pietiekami stipras, tāpēc sarežģītāk izpildīt palēcienus un pagriezienus. Katros svētkos apņemoties nākamajiem gan laikus sevi uztrenēt, bet diemžēl… Uldis teic, ka pirmdien visas dienas garumā izmēģināta tikai viena deja, bet jau tagad var sajust, kāds būs kopējais raksts un koncerts kopumā. Kāda no virsvadītājām teikusi, ka, no tribīnēm noejot lejā pie dejotājiem, jūtams tāds “Ķegums”! Ar to domājot milzu enerģiju, kas strāvo no dejotājiem. Ja kopā sanāk 17 tūkstoši, kas ir kopējais dejotāju skaits šajos svētkos un būs fināla iznācienā, jauda ir milzīga.

Izbauda citu rūpes

Neretas dejotāji no “Sēļiem” stāsta, ka vakaros pēc mēģinājumiem ir visu šeit mītošo kolektīvu kopāsanākšana, muzikālie priekšnesumi. “Ja mūs aizdzen prom no vienas vietas, jo apkārtējo māju iedzīvotājiem tādi koncerti laikam ir par skaļu, meklējam citu,” saka Gunita Leite. Neraugoties uz intensīvo mēģinājumu grafiku, pietiek laiks, lai aizbrauktu uz Rīgas centru un izbaudītu svētkus arī no citiem rakursiem, ne tikai “Daugavas” stadiona. Pirms došanās uz Rīgu piemirsusi sarunāt cilvēku, kurš mājās aplaistīs tomātus. Jau Rīgā esot ielikusi ziņu “feisbukā”, un, kā par brīnumu, atsaukušies daudzi palīgi.

Gunita teic, ka pēc svētku gājiena, kas bija svētdien, daudziem sāpējuši kāju pirksti, jo neierasti tik ilgu laiku pavadīt no lietus mitrās kurpēs. “Toties mēs kā sievietes izbaudām to, ka pašām nav jāgatavo, ēdienu pasniedz gatavu. Badā neesam, esam laimīgas, ka par mums šādi rūpējas,” saka Gunita. Stāstot par mēģinājumu procesu, Inga Zvilna piebilst, ka jau tagad, kad stadiona skaļruņos atskaņo intermēdijas, tekstus, kas būs dzirdami starp dejām koncerta laikā, skudriņas skrienot pa muguru.” 

Uzziņa

◆ Aizkraukles novada kolektīvu dalībai svētkos ieplānoti aptuveni 200 000 eiro, no kuriem 91 000 eiro ir valsts dotācija dalībnieku ēdināšanai un nakšņošanai.

◆ Pašvaldības finansējums piešķirts transporta izdevumiem, dalībnieku sadzīves nodrošināšanai, apsardzes un mediķu darba apmaksai, kā arī gājiena noformējumam, darbinieku komandējumiem un citiem izdevumiem.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

+ 15