Ginta Grincēviča
Dienu pirms Ukrainas kara trešās gadadienas Jaunjelgavā norisinājās atbalsta pasākums. Tajā tika vākti ziedojumi divu cēlu mērķu īstenošanai — drona iegādei un automašīnas pielāgošanai, kas palīdz cīņā pret iebrucēju.
Pasākums pulcēja pilnu zāli cilvēku no tuvākām un tālākām vietām. To ieskandināja ukrainietes Eleonoras izjustais ukraiņu tautasdziesmas izpildījums. Sieviete pirms diviem gadiem, meklējot patvērumu no kara šausmām, apmetās uz dzīvi Latvijā un šobrīd dzīvo Liepājā. Sekoja Latvijas valsts un Ukrainas himnas.
Pasākuma ievaddaļā Jaunjelgavas kultūras centra direktore Sandra Smona lasīja 12 gadīgā Timofija dienasgrāmatas fragmentus. Karš laupīja zēnam mājas, bojā gāja mamma, patēvs, kā arī uzticamais četrkājainais draugs. Agrāk viņš kolekcionēja monētas, nu krāj šāviņu lauskas. Kara šausmu redzējums bērna acīm lika daudziem acīs sariesties asarām.
Pasākumu muzikāli kuplināja vairāki Aizkraukles novada muzikālie kolektīvi, kā arī mūziķis Ivo Grīsniņš-Grīslis.
Uz elli un atpakaļ
Atbalsta pasākumā ar īsu stāstījumu dalījās projekta “Save Our Heroes” pārstāvis Imants Šķērstens. “Save Our Heroes” ir biedrības “Agendum” apakšprojekts, kas sniedz atbalstu Ukrainas frontes mediķiem. Tajā pilnpiedziņas automašīnas tiek pielāgotas ievainoto izvešanai no kaujas zonas jeb tā sauktās “nulles”. I. Šķērstens ir IT speciālists, konsultants un pasniedzējs, kā arī brīvprātīgais biedrībā “Agendum”. “Tviterkonvojs sākās pilnizmēra iebrukuma Ukrainā ceturtajā dienā — kad salasījās bariņš entuziastu. Kāds ziedoja savu automašīnu, cits palīdzēja ar finanšu ziedojumiem to iegādei. Pirmajā konvojā uz Ukrainu tika aizgādātas astoņas ziedotas mašīnas. Brīvprātīgo darbs turpinās, katru piektdienu no Jaunmārupes startē konvojs Ukrainas virzienā. Vedam mašīnas Ukrainas bruņotajiem spēkiem, pašvaldībām, hospitāļiem. Šobrīd ir aizvests vairāk nekā 2800 automašīnu. Pamatā transportlīdzekļi tiek ziedoti, vai atlasīti un piemēroti no dzērājšoferiem konfiscētajiem. Apakšprojektā “Save Our Heroes”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “glābiet mūsu varoņus”, atbalstām frontes mediķus. Agrāk uz fronti sūtījām mobilos hospitāļus, teltis, kas piemērotas mediķu darbam. Pirms nepilniem diviem gadiem izbūvējām pirmo evakuācijas auto. Tā ir automašīna, ar kuru mediķi izved ievainotos karavīrus no kaujas zonas. Tajā atrodas tehnika, kurai ir viens vienīgs mērķis — nogalināt. Ja no tās neizdodas izkļūt pašiem, tad puiši, tad puiši rācijā lūdz palīdzību un mediķu uzdevums ir tikt ellei cauri, savākt ievainotos un ātri atgriezties stabilizācijas punktā. Mēs būvējam šīs evakuācijas mašīnas. Nesen esam sākuši automašīnas arī bruņot,” stāstīja I. Šķērstens.
Līdz šim uz Ukrainu nosūtītas 27 ievainoto evakuācijas automašīnas. Pārbūves materiāli tiek iegādāti par ziedotiem līdzekļiem, materiālu izmaksas vienam auto ir vidēji no 2000 līdz 2500 eiro. Visi pārbūves darbi tiek veikti brīvprātīgi un bez atlīdzības no pamatdarba brīvajā laikā.
Gleznu nosola par 700 eiro
Viens no pasākuma lielākajiem notikumiem bija mākslinieka Andreja Bovtoviča gleznas “Viņi dzīvoja ilgi un laimīgi” izsole. Darbu īpaši radīja Ukrainas atbalstam. Sajūtās mākslinieks ietvēris noskaņu par cerīgo nākotni, par cilvēku ilgu un laimīgu dzīvošanu. Gleznā tālumā redzamā upe ir paša mākslas baudītāja iztēles auglis. Autors sacīja, ka tie var būt Daugavas loki, bet tikpat labi arī Dņepras upe. “Līdz beigām vēl ir tālu, bet viņi, ukraiņi, dzīvos — ilgi un laimīgi. Pateicoties viņiem, arī mēs dzīvosim ilgi un laimīgi,” sacīja autors.
Gleznas izsoli vadīja Uldis Albiņš. Darba sākumcena bija 50 eiro. Vairāksolīšanā diezgan raiti cipars uzkāpa līdz 400 eiro. Pārkāpjot pustūkstoša slieksni, par gleznu solīja trīs pretendenti. Pēc spraigas duelēšanās par jauno gleznas īpašnieku kļuva Aldis Vārpiņš, kurš to nosolīja par 700 eiro. Izsolē iegūtā nauda nokļuva biedrības “Agendum” ziedojumu kastē un to izmantos nākamās automašīnas pielāgošanai ievainoto izvešanai. Otrs augstākais solītājs bija novada mērs Leons Līdums. Priekšsēdētājs ar kolēģiem bija savākuši 500 eiro, par kuriem cerēja tikt pie gleznas. Lai gan izsolē uzvarēt neizdevās, naudu tāpat ziedoja biedrības atbalstam. Mākslinieks A. Bovtovičs gan mierināja, ka pašvaldībai uzgleznos citu gleznu.
Kopā atbalsta pasākumā biedrības “Agendum” apakšprojektam “Save our Heroes” saziedoja 2381,17 eiro. Paralēli vāca līdzekļus MAVIC drona ar termokameru iegādei. Šim mērķim saziedoja 2153,38 eiro.
Karš nesāksies, bet mums ir jāstiprinās
Par aktualitātēm drošības jautājumos stāstīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš. “Pagājuši trīs gadi, kopš Ukrainā notiek pilna mēroga karš. Pateicoties Ukrainas karavīru drošsirdībai un spējai atvairīt Krievijas masveidīgo uzbrukumu, iebrucēji savu mērķi nav sasnieguši. Jā, Ukrainā ir okupētas teritorijas, bet galveno mērķi Krievija nav sasniegusi. Liels akmentiņš jāmet Rietumu lauciņā — nenovērtēja Krievijas agresiju, kas sākās 2014. gadā. Daudziem likās, ka tas ir konflikts postpadomju telpā. Krievija vēlas savas vēsturiskās zemes. 2023. gadā sākās runas, ka notiekošais ir drauds rietumvalstīm. Min dažādus laikus, kad krievi uzbruks citām valstīm. Mūsu informatīvajā telpā notiekošais ir lielas šausmas. Cilvēkiem tas rada stresu — kas būs rītdien? Kamēr Ukraina turas, nav sakauta vai iznīcināta, Krievijas bruņotie spēki nevar atvērt otro fronti. Tas karaspēks, kas šobrīd cīnās, nav tāds, kāds bija 2022. gadā, sākot iebrukumu. Lai atjaunotu militāro potenciālu, ir vajadzīgs krietni ilgāks laiks. Atceramies, kā tas sākās. Krievija pusgadu pirms kara sākuma vilka klāt spēkus pierobežā, attīstīja infrastruktūru, uzlaboja loģistiku. Tā bija gatavošanās, kurai varēja sekot līdzi. Šobrīd varam nesatraukties, bet tas nenozīmē, ka mums ir jāguļ. Raugoties uz politisko skatuvi, ir viena laba lieta, ko Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ar saviem izteikumiem ir panācis — viņš ir ‘‘paspārdījis’’ Eiropu, kas visus šos gadus ir gulējusi letarģiskā mierā — gan jau būs labi. Ir jāgatavojas, bet tas nenozīmē, ka karš būs rīt vai parīt, tomēr jākļūst spēcīgākiem. Domājot par drošību, mums ir jāizdara vairākas svarīgas lietas — jāaizsargā sava informatīvā telpa, kas šobrīd mums vēl nesanāk. Ir dažādi izdevumi, kas pārpublicē Krievijas naratīvus, un tas cilvēkos rada dezinformāciju un satraukumu. Reitingu dēļ publicē tekstus ar skaļiem un satraucošiem virsrakstiem. Mēs ar Krieviju esam hibrīdkarā — runa ir par informatīvo drošību. Mums jādomā, ko mēs publicējam un rakstām. Krievija šogad gan iekšējai, gan ārējai propagandai tērēs 14 miljonus dolāru. Mums jāaudzē militārā kapacitāte. Krievi ir tauta, kas paši nedomā jau sešus septiņus gadsimtus. Viņiem ir vajadzīgs līderis, cars, no kā viņi baidās. Krievijas valdošajai elitei ir ļoti vienkārši manipulēt ar cilvēkiem. Dažādas aptaujas un intervijas parāda, cik krievi ir pārņemti ar iekarošanu, iznīcināšanu. Galvenā ideoloģija viņiem ir krievu pasaule, mēs redzam no kā tā sastāv — asinīm, iznīcības, pēc viņiem nekas nepaliek pāri. Krievijas iekšienē nekas nemainīsies. Revolūcijai vajadzīgs spēcīgs līderis, bet viņiem tāda opozīcijā nav. Viennozīmīgi, mēs esam Krievijas interešu laukā. Jāizdara secinājumi, jāstrādā pie militāro spēju attīstības. Kamēr Ukraina cīnās, mēs varam būt mierīgi. Liela pateicība karavīriem un visai tautai, kas izturējusi šos trīs gadus un turpina nepadoties,” sacīja J. Slaidiņš.
Reklāma