Kopā jāizdodas

Rīt skumja gadadiena – divi gadi kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā. To dienu atceros spilgti. Paziņojums par uzbrukumu Ukrainai izskanēja, kad daudzi gatavojās doties ikdiena gaitās. Izjūtas, kas tobrīd pārņēma, bija neticība, sašutums, dusmas un bailes. Tas bija kā negaidīts sitiens arī daudziem ukraiņiem, smags apliecinājums neticīgajiem par Krieviju kā nekaitīgu valsti, kuru visi tikai aprunā, bet paši balti kā jēriņi. To, ka briesmas pastāv, gan varēja nojaust, klausoties Putina izteikumos par Ukrainu pirms kara sākuma.

Šie divi gadi daudz ko mainījuši mūsu apziņā, pārliecībā, darbos un attieksmē. Lielāko daļu valstu karš spējis mobilizēt, vienoties par atbalstu un sniegt to. Daudziem beidzot atvērušās acis, ka sveša ideoloģija tomēr izrādījusies nepatiesa, padomju domāšana nomainīta ar piederību savai valstij. Manāmu spriedzi izjūt cilvēki, kas līdz šim dzīvojuši ar pārliecību, ka viss paliks pa vecam. Nepaliks, lai arī cilvēcīgi var saprast.

Nogurums, tas ir vārds, kas šobrīd raksturo notiekošo ap karu. Nogurst cilvēki gan Ukrainā, gan citviet, domājot un atbalstot cietušo zemi un tautu. Kara sākumā neviens nevarēja iedomāties, ka tas turpināsies tik ilgi. Tomēr ukraiņi nedomā padoties un atdot savu zemi naidniekam. To apliecina arī šajā valstī dzīvojoši tuvinieki un paziņas. Padoties savā atbalstā nedomā arī Latvija, ko apliecina gan valsts augstākās amatpersonas, gan iedzīvotāji, vācot ziedojumus, pinot maskēšanās tīklus un rīkojot atbalsta pasākumus. Mēs visi ticam, ka agri vai vēlu Ukraina uzvarēs un iestāsies miers. Citu scenāriju pat nedrīkst pieļaut.

Nesen kādā intervijā izskanēja atziņa – grūti aptvert, ka zinot, ko nes karš, kāds spēj apzināti to izraisīt. Mēdz gan arī teikt, ka karš ir labākais peļņas gūšanas veids. Tomēr tas ir tik absurdi, sūtīt cilvēkus nāvē, izpostīt vērtības un ticību nākotnei. Turklāt ticēt, ka tas notiek cēlu mērķu vārdā. Cilvēku dzīves atkal būs iedragātas vairākās paaudzēs, turklāt daudziem jau no bērnības. Iedzīvotāji vēl vairāk izkaisīti pasaulē, un daudzi vairs neatgriezīsies savā valstī.