Kompliments maksā 700 eiro

Mūsu sabiedrība arvien vairāk pievērš uzmanību cilvēktiesībām un cieņas aizsardzībai. No vienas puses to var saukt par progresu, kas liecina par mūsu morālo attīstību. No otras puses sabiedrība arvien dziļāk grimst depresijā, pārspīlēti koncentrējoties uz savu personību, zaudējot saikni ar realitāti. Nesen Saeimas pieņemtie likuma grozījumi, kas nosaka administratīvo atbildību par seksuālu uzmākšanos, raisa vairākus jautājumus. Apstiprinātās likuma izmaiņas paredz naudas sodu līdz 700 eiro par “personai nevēlamu seksuāla rakstura fizisku, mutvārdu vai rakstveida darbību, kas vērsta uz cieņas aizskaršanu, un kas nostādījusi personu iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos”. It kā likums aizsargā cilvēkus no nevēlamas rīcības. Taču definīcijas plašums var radīt neskaidrības un pat iespējamas manipulācijas. Mēs visi, vismaz lielākā daļa, gribam citu acīs būt skaisti, pārsvarā velkot paralēli ar vārdiem “seksuāli iekārojams”. Jo īpaši to var attiecināt uz sievietēm. Tāpēc ir izdomātas drēbes, dekoratīvā kosmētika, apavi, frizūras, aerobika un daudz kas cits. Reti kura sieviete iebildīs, ja viņai pateiks, ka izskatās lieliski. Tajā pašā laikā acīmredzot ir grupa indivīdu, kurai uzmanības apliecinājumi derdzas, aizskar. Vai nejaušs pieskāriens darba vietā, sabiedriskajā transportā var tikt uzskatīts par uzmākšanos? Vai kompliments kolēģim var novest pie administratīvas lietas ierosināšanas? Likuma interpretācija var būt tik subjektīva, ka ikviens no mums var nonākt situācijā, kurā viņa rīcība tiek nepareizi saprasta un pat sodīta. Turklāt jāņem vērā, ka Valsts policijai jau tā ir daudz pienākumu. Vai tai būs pietiekami resursu un kompetences, lai objektīvi izvērtētu katru šādu gadījumu? Tāpat pastāv risks, ka likums var tikt izmantots ļaunprātīgi, lai atriebtos vai izrēķinātos ar nevēlamiem cilvēkiem. Atceros, manuprāt, bēdīgi slavenos “me too” jeb “es arī” gadījumus, kad sievietes pēkšņi atcerējās, ka vīrietis pret viņām it kā izturējies, viņuprāt, nepiedienīgi. Piemēram, aktiera Džonija Depa un modeles, aktrises Amberas Hērdas lieta. Protams, reāla seksuāla uzmākšanās ir nopietna problēma, kas jārisina. Taču likumiem jābūt precīziem un skaidriem, lai tie aizsargātu cietušos, nevis radītu papildu sarežģījumus. Varbūt būtu vērts vairāk ieguldīt izglītībā un sabiedrības informēšanā, lai veidotu cieņpilnas attiecības, nevis paļauties uz likuma bardzību. Galu galā, mēs visi vēlamies dzīvot sabiedrībā, kurā valda savstarpēja cieņa un sapratne. Tāpēc ir svarīgi, lai likumdošana veicinātu šīs vērtības, nevis radītu bailes un neskaidrību ikdienas saskarsmē.