Piektdiena, 8. augusts
Mudīte, Vladislavs, Vladislava
weather-icon
+17° C, vējš 1.91 m/s, D-DR vēja virziens
Staburags.lv bloku ikona

Kokneses fonds: Daugavas krastu nostiprināšanas projekti Likteņdārzā bija plānoti jau iepriekš

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) paustais
atbalsts finansējuma piešķiršanai Daugavas krastu stiprināšanai pie
Likteņdārza nav jaunums. Šī jautājuma risināšana bija ilgstoši atlikta,
aģentūru LETA informēja Kokneses fondā un pašvaldībā.

Kā skaidroja Likteņdārza īstenotāja Kokneses
fonda valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa, tas, ka Ministru prezidente
Laimdota Straujuma otrdien, 15.aprīlī, parakstījusi rezolūciju, ar kuru
uzdod vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram nekavējoties
rast finansējumu Likteņdārza krastu stiprināšanai, nav pēkšņa reakcija,
bet ilgi gaidīts lēmums, un tas neesot tā, ka Likteņdārza īstenotāji
būtu pēkšņi atjēgušies, ka krasti jāstiprina.

Ņemot vērā, ka projekts top par ierobežotiem līdzekļiem, kā arī
faktu, ka Latvijā darbojas īpaša valsts institūcija, kas apsaimnieko
līdzekļus, kas paredzēti tieši Daugavas krastu stiprināšanai, Kokneses
fonds kopš Likteņdārza būvniecības pirmsākumiem 2009.gadā pastāvīgi ir
aicinājis uz rīcību valsts SIA “Vides projekti”, kas tolaik bija
atbildīga par Daugavas krastu nostiprināšanas jautājumiem Latvijā.

Pēc tam, kad “Vides projektu” funkcijas pārņēma valsts SIA “Latvijas
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, arī šo atbildīgo
institūciju fonds lūdza iekļaut krastu stiprināšanas projektus ikgadējā
finansējumā.

Pēc Kokneses fonda rīcībā esošās
informācijas, 2011.gadā Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu
nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības
būvju ekspluatācijas koordinēšanas un līdzekļu izlietojuma noteikšanas
konsultatīvā komisija bija jau pieņēmusi lēmumu par divu Daugavas krastu
stiprināšanas projektu īstenošanu un bija noslēgts pat viens līgums,
bet diemžēl no fonda neatkarīgu apstākļu dēļ neviens projekts netika
īstenots.

Auziņa skaidroja, ka fonds katru gadu ir lūdzis atbildīgās
institūcijas īstenot šo valsts atbalstu Likteņdārza projektam. Tāpēc arī
11.aprīlī Straujumas vizītes laikā Likteņdārzā, stāstot par paveikto un
vēl darāmo, šis jautājums vēlreiz tika aktualizēts.

Kokneses fonda valdes loceklis un projekta vadītājs Koknesē
Bruno Cīrulis noliedz bažas saistībā ar vietējo koknesiešu pieredzi, ka
krastu izskalošana notiek pastāvīgi un tā ir Daugavas dabiska uzvedība,
ka krastu stiprināšana ir notikusi jau padomju laikā, bet pēc gadiem
visi stiprinājumi ir nobrukuši.

Attiecībā uz Daugavas krasta stiprināšanu citās vietās Koknesē Cīrulis skaidroja, ka “padomju gados Daugavas krastu stiprināšana pie Kokneses izpaudās tādā veidā, ka tika savestas dolomīta akmeņu kravas un sabērtas upes krastos”.

“Protams, ka tādi krastu stiprinājumi nav pārāk izturīgi. Varētu pat
teikt, ka tā bija nepārdomāta naudas tērēšana – bēršana upē. Tādā veidā
tika uzbērti krasti pie baznīcas un pie Kokneses parka. Taisnība, ka šodien no šiem uzbērumiem gandrīz nekas nav palicis pāri,” apstiprināja Cīrulis.

Viņš skaidroja, ka pavisam cita veida krasta stiprināšana notika pirms vairākiem gadiem Kokneses pilsdrupās. “Šie krasti ir nostiprināti profesionāli, tāpēc savu funkciju pilda labi,” pauda projekta vadītājs Koknesē, skaidrojot ka ar šādu pieeju plānota arī gaidāmā krastu stiprināšana.

Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris (RP) skaidroja, ka 1966.gadā tika uzbūvēts Pļaviņu HES, zem ūdens palika Kokneses
ieleja, Staburags, Oliņkalns un citas vietas, kas bijis nenovērtējams
dabas vērtību zaudējums. “Vai tad tika veikts novērtējums uz vidi? Šī
nav upes dabīgā uzvedība, bet cilvēku mākslīgi radīta situācija. Paldies
par valsts atbalstu Kokneses pilsdrupu pamatu stiprināšanā, un mēs ļoti ceram arī uz Likteņdārza krastu stiprināšanu,” pauda pašvaldības vadītājs.

Daugavas krastu stiprināšana Likteņdārzā nepieciešama divās vietās – amfiteātra zonā un pie laivu piestātnes.

Kopējā summa, kas, pēc fonda rīcībā esošajām tāmēm, ir nepieciešama
krastu stiprināšanai Likteņdārzā, ir ap 215 000 eiro. Amfiteātra daļā
nepieciešams ap 120 000 eiro, bet pie laivu piestātnes – ap 95 000 eiro.
Šīs tāmes aprēķinātas uz 2011.gadu, skaidroja Auziņa.

Amfiteātra būvniecība sākās 2010.gadā, un tas ir izbūvēts līdz
vietai, kur ir nepieciešams krasta stiprinājums, ko var redzēt arī dabā.
Laivu piestātne ar skatu terasi izbūvēta 2012.gadā, pamatojoties uz
cerību, ka šīs ēkas tehniskajā projektā iekļautā krasta nostiprinājuma
daļa ne vēlāk kā 2013.gadā tiks īstenota par valsts līdzekļiem.

Likteņdārza īstenošana ir sākusies 2008.gadā, un tas top uz
pašvaldībai piederošas zemes. Dārzs tiek īstenots un uzturēts par
ziedojumiem. Projektu pēc pabeigšanas ir plānots nodot pašvaldībai.

Vidēji gadā Kokneses fonds
piesaista ap 285 000 eiro, no kura daļa ir ziedojumi un dāvinājumi, daļa
– dotācijas un daļa – dažādu fondu piesaistītie līdzekļi. Sezonas laikā
dārzu apmeklē ap 100 000 cilvēku, informēja Auziņa.

Latvijas Televīzija (LTV) šonedēļ ziņoja, ka Ministru prezidente
parakstījusi rezolūciju, ar kuru uzdod vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministram nekavējoties rast finansējumu Likteņdārza krastu
stiprināšanai.

Naudu, visticamāk, piesaistīs no finansējuma, ko “Latvenergo” ik gadu
pārskaita Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, lai
segtu izdevumus saistībā ar Daugavas krastu nostiprināšanas darbiem.

Pēc provizoriskām aplēsēm, Likteņdārza krastu stiprināšanai varētu
būt vajadzīgi 200 000 eiro. Ministrijā LTV noskaidroja, ka tiks
izpētītas precīzas izmaksas un tad īpaša komisija, kas vērtē krasta
stiprināšanai piešķirto “Latvenergo” līdzekļu izlietojumu, lems par
naudas piešķiršanu Likteņdārzam.

Staburags.lv bloku ikona Komentāri