imants@staburags.lv
No 1206 līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) esošiem ģimenes ārstiem 30,2% jeb 366 ir jau sasnieguši pensionēšanās vecumu un jebkurā brīdī var pieņemt lēmumu par līguma attiecību pārtraukšanu un prakses slēgšanu. Savukārt tuvāko piecu gadu laikā līgumus ar NVD var pārtraukt vēl 172 ģimenes ārsti jeb 14,2% no šobrīd praktizējošajiem, un, apvienojot dažas jau esošās prakses, lai nodrošinātu visā valstī likumos paredzēto primārās veselības aprūpes (PVA) pakalpojumu, tuvākajos gados būs nepieciešami vismaz 150 jaunie ģimenes ārsti.
ILMĀRA RANDERA TEKSTS UN FOTO
No neskaitāmajām problēmām mūsu valsts veselības aprūpes sistēmā, iespējams, tieši ģimenes ārstu novecošanās problēma tagad ir vislielākā un risinājumi — neatliekami. Pieaugošās veselības aprūpes izmaksas mudinājušas pievērst lielāku uzmanību uz PVA orientētu veselības aprūpes sistēmas modeli arī citās valstīs, jo prakse rāda, ka šāda pieeja samazina speciālistu un slimnīcu noslodzi gadījumos, kad par pacientu varētu rūpēties arī ģimenes ārsts (piemēram, cukura diabēts, arteriālā hipertensija, hroniskas plaušu slimības u.c.).
To iesakot arī respektablas starptautiskās organizācijas, piemēram, OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), jo ar PVA institūciju stiprināšanu iespējams efektīvi samazināt kopējos veselības izdevumus, tā būtu arī paātrināts ceļš uz vienlīdzīgas veselības aprūpes nodrošināšanu ne pārāk blīvi apdzīvotās valstīs.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Ineta Būmane informēja, ka šobrīd aktuālās mūsu PVA problēmas un to risinājumi ir apkopoti informatīvajā ziņojumā valdībai “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu”, kas sadarbībā ar nozares pārstāvjiem izstrādāts 3—5 gadu perspektīvai. Valdībā ziņojums skatīts un pieņemts zināšanai šā gada 21. maijā. Kā tad veicas ar piedāvāto risinājumu pildīšanas daļu?
Ārstu senioru aptaujas un bonusi
Par valsts stratēģiju un politiku veselības aprūpē atbild Veselības ministrija, kamēr par praktisko darbu — ģimenes ārstu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem pilsētās un reģionos — atbildīgs ir Nacionālais veselības dienests. Kā izpildes un administratīvo funkciju veicējs NVD savā darbā strikti vadās saskaņā ar pieņemtajiem noteikumiem un instrukcijām. Uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem par ģimenes ārstu novecošanās un aizvietošanas problēmām atbildēja NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.
Dienesta pārstāve vēsta, ka NVD izskata katru individuālo ģimenes ārstu prakses gadījumu un meklējot labākos risinājumus vienas prakses pacientu pārņemšanai citā ģimenes ārsta praksē vai arī jauna ģimenes ārsta piesaistei esošās prakses pārņemšanai.
NVD rīcībā esot visa informācija par speciālistiem, kuri vērsušies NVD un izteikuši vēlmi noslēgt līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu konkrētā reģionā. Tiklīdz kādā vietā ārsts dodas pensijā vai pārtrauc līgumu ar NVD cita iemesla dēļ, prakses vietu piedāvājot jaunajiem ārstiem no gaidīšanas saraksta.
Saskaņā ar NVD datiem šobrīd 37% no visiem ģimenes ārstiem ir vecumā virs 64 gadiem. Pa reģioniem situācija gan ir atšķirīga. Katru gadu septembra sākumā NVD aptaujājot pensijas vecuma ģimenes ārstus par nodomiem turpināt līgumu ar NVD tuvākajos piecos gados. No šī gada NVD ģimenes ārstus aptaujā jau no 61 gada vecuma. Ņemot vērā sniegtās atbildes, NVD veidojot ģimenes ārstu nomaiņas plānojumu turpmākajiem pieciem gadiem. Ar to iepazīstinot pašvaldības, jo arī no pašvaldībām NVD sagaida, ka tās ģimenes ārstiem nodrošinās telpas, kur iekārtot praksi. Vēl NVD informē, ka ārstniecības personu piesaistei reģionos speciālus projektus regulāri īstenojot Veselības ministrija.
Jaunie — retums
No uzraugošo institūciju viedokļa — viss apzināts un “zem kontroles”. Kā dzīvē? Lai to noskaidrotu, “Latvijas Avīze” devās uz Jelgavas novada Staļģeni, ģimenes ārsta un internista Aiņa Dzalba privātpraksi, kurš tur praktizē no 2013. gada. Ilgu laiku bijis jaunākais ģimenes ārsts visā Jelgavas novadā un tikai pēdējos gados plašā lauku reģiona teritorijā šajā darbā ar prieku ieraudzījis arī pāris gados jaunākus kolēģus. Taču arī tagad, savos 44 gados, savā arodā viņš joprojām esot viens no jaunākajiem, sevišķi lauku teritoriju ģimenes ārstu vidū. Vieslektors Rīgas Stradiņa universitātē, sabiedriski aktīvs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, zinošs, atsaucīgs un enerģisks, tādēļ ļoti biežs viesis arī televīzijā un citos medijos. Piedalījies arī Veselības ministrijas ziņojuma “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” izstrādes darba grupā.
“Šī ziņojuma izstrādē mūsu asociācija piedalījās vismaz 20 darba grupu sanāksmēs. Visvajadzīgākā lieta, ko no tā jau esam ieguvuši, ir valsts apmaksāts papildu darbinieks no šī gada jūnija, ja ģimenes ārstam pilsētā ir vismaz 1800 un laukos — 1500 pacientu, kas tajā dokumentā atzīts par optimālu ģimenes ārsta prakses apjomu. Zinu, ka vismaz 50% prakšu šādu darbinieku jau piesaistījušas. Arī pats to izmantoju, jo man jau labu laiku ir apmēram 2300 pacientu, un ar līdzšinējiem diviem palīgiem mans darbs vairs nebija normāli padarāms,” skaidro Ainis Dzalbs.
“Vēl no labajām lietām jāpiemin papildu līdzekļi prakses uzturēšanas izdevumu segšanai, izpildoties dažādiem kritērijiem, kā arī — aizvietošanas maksājums, kas reāli ir mūsu atvaļinājumu nauda. Līdz šim primārās veselības aprūpes dakterim atvaļinājums vispār nebija paredzēts — pakalpojumu jāsniedz līdz mūža galam, kā to mēs Latvijā, jo sevišķi laukos, nereti piedzīvojam.”
Situācija — nevis kritiska, bet katastrofāla
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs stāsta: “Ja runājam tieši par lauku ģimenes ārstu specifiku, jāsaprot, ka ģimenes medicīnā darbs laukos vienmēr ir un būs saistīts ar speciālista zināmu izolāciju, atšķirīgs no kolēģu darba pilsētās, jo sevišķi Rīgā. Laukos jābūt gatavam, ka strādāsi viens, iespējams, nekurienes vidū 30 kvadrātkilometru rādiusā. Taču tā nav tikai Latvijas problēma — globālās tendences liecina, ka jebkuru jauno speciālistu var noturēt tikai lielajās pilsētās. Lai viņus dabūtu uz reģioniem, jābūt speciālām motivējošām programmām, pie kuru izstrādes tad arī cenšamies būt klāt ar savu pārstāvniecību.”
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rēķinot, ka atsevišķās vietās valstī 70% ģimenes ārstu ir pensijas vecumā. “Arī Zemgalē un šobrīd uz šo reģionu gaidītāju rindas sarakstā nav neviena jauna ģimenes ārsta. Manuprāt, šī situācija ir nevis kritiska, bet jau katastrofāla, jo tikai ar retiem izņēmumiem mēs varam jaunos speciālistus laukiem piesaistīt. Viņi, piemēram, atnāk pie mums praksē, pastrādā un redz, cik daudz ir pienākumu, kāds pacientu kontingents un perspektīvas, un izvēlas labāk stāvēt rindā uz prakses vietām Rīgā vai tās tuvākajā apkārtnē, neņemot vērā arī papildu bonusus, ko tagad jaunajiem lauku ģimenes ārstiem piedāvā,” skaidro dakteris.
Viņš min arī vēl kādu iemeslu, kādēļ laukiem jaunos speciālistus pievilināt ir arvien grūtāk: kritiskā demogrāfiskā situācija! Dzalba praksē, kas ir apmēram 30 km rādiusā lauku teritorijās, šogad klāt nākuši tikai trīs jaundzimušie, līdz gada beigām varbūt būšot vēl divi vai trīs. Parasti gada laikā bijuši 25—28 zīdaiņi, bet krass skaita sarukums iezīmējies jau pērn. Līdz ar to skaidri redzams, ka iedzīvotāju skaits un vecuma struktūra strauji mainās, jaunam speciālistam laukos nav ilgtermiņa perspektīvas, un arī jaunie ģimenes ārsti to redzot.
Izeja — sadarbības prakses laukos
Kas notiks? Šāda tendence un stresa situācija laukos esot jau vismaz gadus piecus. Šovasar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rīkojusi pasākumus ar ārstu senioru aptaujām: apjoms arvien pieaugošs, grib doties atpūtā. Bet, piemēram, Jelgavas un Bauskas novadā, Koknesē, nav neviena, kurš viņu prakses varētu pārņemt. Tādēļ ārsti paliek un turpina, lai arī atklāti pasaka, ka visas valsts noteiktās profilakses un apsekošanas izpildīt nespēšot. Viņi palīdz tiem pacientiem, kuri līdz viņiem atnāk.
Dzalbs domā, ka ārstu sertifikācijas un kvalitātes prasību samazināšana nebūtu pareizais ceļš uz problēmas risināšanu. Taču, viņaprāt, zināmas atkāpes varētu veidot, piemēram, uz telpu prasībām laukos. Tagad noteikts, ka visam jābūt tā, kā pārējā Eiropā — ar pieejamību, speciāliem platumiem durvīm un ailēm, tualetēm utt. Jaunas prakses atvēršanai laukos tas varot prasīt līdz pat 50 000 eiro sākuma ieguldījumu.
Veselības ministrija pēdējos gados uzsverot, ka problēmas risinājums varētu būt ārstu koppraksēs. Pēdējais piemērs esot no Valkas, kur svaigi izremontētās telpās pārvietotas vairākas ģimenes ārstu prakses. Tam, protams, esot savas priekšrocības — tāpat kā poliklīnikās viens otru vajadzības gadījumā var piesegt, aizvietot. Taču laukos tas cauri neiet. Nevarot, piemēram, Elejā uztaisīt vienu ģimenes ārstu centru, kur brauks visi novada pacienti. Tas esot nereāli.
Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
Reklāma