Kas pārvalda valsti?

Pēdējā laikā biežāk nekā iepriekš saskaros ar komentāriem, kas raksturo vietējo uzņēmēju neatbalstīšanu pašu mājās — Latvijā vai vietējā pašvaldībā. Vārdos, lozungos tikpat bieži dzirdēts tas, cik svarīgi ir vietējie uzņēmēji, kas ir pamats ienākumiem budžetā, novada finanšu asinsrites stimuls. Pagājušajā nedēļā, piedaloties Zemgales Plānošanas reģiona rīkotajā uzņēmēju sveikšanā, frāze “ar vietējiem mēs nestrādājam” no uzņēmēju puses izskanēja ne vienu reizi vien. Un to parasti pavada smīns. Sak, tādi tie noteikumi, valdības uzliktie, kuru pamatā ir tikai viens nosacījums — jāņem tas, kas lētāks. Toties ārzemēs Latvijā izgatavoto atzīst par labu esam. Lai ko mēs te ražotu, manīgākie to piedāvā aiz valsts robežām, kur preci sagaida atplestām rokām. Saprotu, ka nauda jātaupa, budžets jāplāno, gribētāju pēc tās daudz, bet šāda knapināšanās, manuprāt, liecina par nabadzību. Rezultātā, meklējot lētāko, tāds uzrodas ne pašu vidū, bet kaut kur tālumā. Sākot no tā, lai pašvaldība iegādātos ziedus, uzklātu galdu svinīgam pasākumam, pakalpojumu nodrošina nevis tuvāk esošais, bet gan kādi, kas mīt desmitiem kilometru attālumā. Latvijā top produkti, par kuru esamību zina tikai retais. Viens no piemēriem ir gaismekļu ražotne Iecavā “Vizulo”. Kad uzņēmēju sumināšanas pasākumā ražotnes pārstāvim jautā, cik daudz no saražotajām lampām spīd Iecavas ielās, atbilde ir — neviena. No vienas puses šāds modelis izskauž tā saukto pazīšanās principu, kad priekšroku dod radiem un draugiem, kā arī tas rada konkurenci, kurai vajadzētu stimulēt kvalitāti. Lielisks piemērs šādai ačgārnībai ir joprojām spēkā esošais pasažieru pārvadātājs Aizkraukles novadā. Tā mājvieta ir Liepāja. Šajā gadījumā nedarbojās neviens no labas prakses principiem. Pakalpojums pirmajos mēnešos, kad Liepājas autobusu parks sāka strādāt mūsu pusē, bija nekvalitatīvs. Turklāt, vēlāk atklājās, ka tieši te nostrādāja slepena savstarpēja vienošanās starp pārvadātājiem. Šādas ačgārnības ik pa laikam ‘‘uzpeld’’, un to pamatā ir slikta valsts pārvaldība. Kā gan tā būs laba, ja pats bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc aiziešanas no amata atstājis mantojumā “netīros privātos avioreisus par vairāk nekā pusmiljonu eiro”. Par to likumību tagad politiskie partneri prasa paskaidrojumus.