Veiksmīgi darbojas veļas mazgātava “Stīne”

Lai gan mūsdienās daudzās mājsaimniecībās sadzīves soli atvieglo automātiskās veļas mazgājamās mašīnas, tomēr daudziem cilvēkiem lieti noder veļas mazgāšanas pakalpojums. Valkā jau 25 gadus veiksmīgi darbojas veļas mazgātava “Stīne”.

Citās lielākās pilsētās arī ir iespējams šāds pakalpojums, bet lielākoties tajās pašam savas lietas ir jāieliek veļas mazgājamajā mašīnā un jāgaida, kamēr tās izmazgājas. Savukārt, apmeklējot “Stīni”, klients atstāj savu mazgājamo veļu, bet pēc noteikta laika to saņem tīru, izžāvētu un arī izgludinātu.

Veļas mazgātavas “Stīne” īpašniece un vienīgā darbiniece Zinta Rudzīte stāsta, ka klientu veļu mazgā trīs automātiskās veļas mazgājamās mašīnas, bet izžāvē divi žāvētāji. Ir pieejamas arī divas gludināmās preses — viena mazāka, otra lielāka. Z. Rudzīte atzīst, ka “Stīnes” sniegtie pakalpojumi joprojām ir pieprasīti. Tos izmanto ne tikai valcēnieši, bet arī lauku iedzīvotāji. Galvenokārt tie, kuriem personīgajās mājās nav ierīkota ūdens apgāde, līdz ar to nav iespējas pieslēgt automātisko veļas mazgājamo mašīnu. Veļas mazgātavas pakalpojums lieti noder arī tiem, kuriem mājās esošo veļasmašīnu ietilpība nav piemērota lielu lietu mazgāšanai, kā arī, ja īsti nav kur žāvēt drēbes.

Veļas mazgāšanas pakalpojumu izmanto arī Valkas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes grupiņas no Ērģemes, Vijciema un Zvārtavas. Tiek mazgāta veļa arī no apkārtējiem viesu namiem. Z. Rudzīte stāsta, ka veļas mazgātavu Valkā iecienījuši arī kaimiņpilsētas Valgas iedzīvotāji, jo igauņu pusē šāds pakalpojums nav pieejams.

“Vasaras mēnešos darba ir vairāk. Beidzoties ziemai, daudzi nes izmazgāt ziemas drēbes, īpaši dūnu izstrādājumus. Arī segas un spilvenus. Darbs man ir nodrošināts. Kā individuālā uzņēmēja maksāju arī nodokļus, un tie nav nemaz tik mazi — trijos mēnešos valstij nomaksāju 250 eiro,” atklāj Z. Rudzīte. Taču viņai patīkot savs darbs, jo klienti esot atsaucīgi. Arī pati tāda esot.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Jaunās mediķes piepilda sapni par savu privātpraksi

Vecumniekos iespējami podoloģijas un zobārstniecības pakalpojumi

Vecumniekos atvērtas jaunas mediķu privātprakses — podoloģijā un zobārstniecībā. Kā atzīmē vietējie ļaudis, tās paplašinās ciemā un apkārtnes pagastos pieejamo pakalpojumu klāstu un dos artavu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Prakses atvērušas podoloģe Ilze Kalniņa un zobārste Laura Manuša-Silova.

Daktere Laura dzimusi, augusi Vecumnieku tuvumā — Stelpē, kur savulaik beigusi Stelpes pamatskolu, pēc tam devusies vidējo un arī augstāko izglītību iegūt Rīgā. Zobārstniecību studējusi Rīgas Stradiņa universitātē, ko absolvējusi 2015. gadā. Jau kopš tā laika sapņojusi par savu privātpraksti, strādājusi gan Stomatoloģijas institūtā Rīgā, gan arī Bauskā, ceļš līdz savai uzņēmējdarbībai nav bijis viegls. Laura Manuša-Silova pateicīga tuviniekiem, radiem, draugiem, kas viņu atbalstījuši, palīdzējuši. Kad nolaidušās rokas, iedrošinājuši: “Snīpi gaisā!” Zobārste vietējiem iedzīvotājiem piedāvā plašu pakalpojumu klāstu — gan zobu ārstēšanu, gan mutes ķirurģijas manipulācijas, gan protezēšanu. Daktere Laura bilst, ka viņa varētu steigties palīgā arī ārpus noteiktā darba laika: “Kad zobi sāk sāpēt? Naktīs un svētkos… Ko tad laukos dzīvojošam iesākt?” No marta viņas praksē sāks strādāt arī zobu higiēniste. Prakses ierīkošanai izmantots līdzfinansējums, kas saņemts, piedaloties pašvaldības projektu konkursā “Īsteno savu ideju Bauskas novadā!”. Projekta mērķis ir paplašināt un padarīt pieejamākus zobārstniecības pakalpojumus Vecumnieku un tuvējo pagastu iedzīvotājiem.

Ilze, tāpat kā zobārste Laura, ilgi lolojusi cerību par savu privātpraksi. Kad atbrīvojušās telpas Rīgas ielā Vecumniekos, uzrunājusi Lauru nākt strādāt kaimiņos. I. Kalniņa sagatavojusi projekta pieteikumu Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai. Ieguvusi līdzfinansējumu, tādējādi varēja iekārtot uzbrauktuvi cilvēkiem ratiņkrēslos, kā arī vajadzīgā platuma durvis un īpaši aprīkotas labierīcības, lai mediķu praksēs ir pieejamība visiem. Arī viņa tāpat kā Laura atzīst, ka bez projekta līdzfinansējuma gandrīz neiespējami no nulles sākt savu uzņēmējdarbību. Svarīgs, protams, ģimenes, radu un draugu atbalsts, par ko visiem pateicīga.

Podoloģe ir plānojusi arī izbraukumus pie klienta mājas vizītē, viņa teic: “Priecāšos, ja kāds atsauksies un varēšu viņam palīdzēt.”

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Bānītis kļūs pieejamāks

Gulbenes–Alūksnes bānītis gatavo risinājumu, lai informētu klientus, kuriem ir dzirdes un redzes traucējumi. Tirgus izpētes rezultātā Gulbenes novada pašvaldība sadarbībai ir izvēlējusies SIA “DeltaPhi”.

SIA “Gulbenes–Alūksnes bānītis” pārvadājumu daļas vadītājs Raitis Melders norāda, ka plānotie digitālie risinājumi Gulbenes—Alūksnes bānītim palīdzēs uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti, pielāgojoties cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Ir plānots visos piecos bānīša vagonos ieviest sistēmu, kas pasažieriem ļautu ar audiopaziņojumu palīdzību sekot līdzi pieturām un GPS koordinātēm. Dīzeļlokomotīve abās pusēs būs aprīkota ar informatīviem vilciena maršruta displejiem.

Bānītī ieviešamie specifiskie informatīvie risinājumi plānoti sadarbībā ar invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vides pieejamības ekspertu Jurģi Briedi. Viņš vērsa uzmanību, ka vismaz vienā bānīša vagonā audioiekārta jāaprīko ar indukcijas cilpu, kas dod iespēju cilvēkiem, kas lieto dzirdes aparātus, skaidri sadzirdēt informāciju. Pārnēsājamā indukcijas cilpa ir īpaša ierīce, ko iesaka visām sabiedriskajām iestādēm. Sabiedriskā vietā cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir grūtāk orientēties un sadzirdēt apkārt notiekošo. Šo problēmu var atrisināt indukcijas jeb dzirdes cilpa. Pasaulē šī ir izplatīta ierīce, un arī Latvijā to sāk izmantot arvien vairāk.

Lai informētu pasažierus par šīs iekārtas esamību konkrētajā vagonā, J. Briedis iesaka vagona korpusa ārpusē izvietot specifisko simbolu, kas norāda uz indukcijas cilpas esamību šajā vagonā.

J. Briedis arī ieteicis, kādā augstumā uz dīzeļlokomotīves ir jāizvieto informatīvie displeji, kādas krāsas un izmēra jābūt redzamajiem burtiem, cik spilgtam ir jābūt displejam.

Laikraksts “Dzirkstele”

Zirņu proteīna rūpnīcai būvē pamatus

SIA “ASNS Ingredient” zirņu proteīna rūpnīcas būvlaukumā Jelgavā šobrīd notiek aktīvi būvdarbi. Būvnieki veic ārējo tīklu izbūvi, tiek urbti pāļi un betonēti ēku pamati. Lielāko daļu ēku plānots uzbūvēt līdz vasaras beigām, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

SIA “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža norāda, ka ir paveikti meliorācijas darbi un notiek ēku pamatu būvniecība. “Tuvāko pāris nedēļu laikā esam iecerējuši sākt ēku celtniecību un jau maijā plānojam pabeigt pirmo — gatavās produkcijas noliktavu, kas ir lielākā no ēkām. Pārējās telpas rūpnīcas kompleksā tiks atvēlētas ražošanas procesiem un varētu būt gatavas vasaras beigās. Šajā laikā ceram saņemt arī pasūtītās iekārtas,” stāsta E. Ruža.

Zirņu proteīna rūpnīcas projekta ideja radās, reaģējot uz globālām tendencēm. Proti, pieaugot iedzīvotāju skaitam pasaulē, pakāpeniski sāk pietrūkt lauksaimniecībai noderīgas zemes, lai saražotu dzīvnieku izcelsmes proteīnu — olbaltumvielas. Kā piemērotākie olbaltumvielu kultūraugi ir atzīti zirņi, un tieši zirņu proteīna izolāts ir pieprasītākā izejviela gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā.

Projektam nepieciešamo zemi Prohorova ielā 13 uzņēmums no Jelgavas pašvaldības izsolē iegādājās 2022. gadā. Projektētā apbūves platība ir 26 300 kvadrātmetri.

Jaunās rūpnīcas izveidē plānots ieguldīt 114 miljonus eiro un būvniecību pabeigt 2026. gada beigās.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”.