Interese sarūk

Smiltenes novada pašvaldībā ir kāda laba tradīcija — “Iedvesmas pēcpusdiena Smiltenes novada uzņēmējiem”. Oktobrī tā trešo gadu pēc kārtas pulcēja novada esošos, jaunos un topošos uzņēmējus domu apmaiņai un jaunu zināšanu ieguvei, kurās dalījās uzaicinātie lektori — gan Latvijā zināmi uzņēmēji — iedvesmotāji, gan dažādu biznesa atbalsta institūciju pārstāvji.

Arī šoreiz Iedvesmas pēcpusdienas dalībniekus savās telpās uzņēma Smiltenes vidusskola. “Ziemeļlatvija” novēroja, ka, neraugoties uz pasākuma bagātīgo saturisko piedāvājumu un to, ka dalība tajā bija bez maksas, uz Iedvesmas pēcpusdienu ieradās ievērojami mazāk uzņēmēju nekā pērn, — šoreiz vien 40, aizpildot tikai trīs solu rindas.

Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka pašvaldības darbinieki iepriekšējos gados ļoti daudz strādāja, lai individuāli aicinātu uzņēmējus uz Iedvesmas pēcpusdienu — sūtīja uzaicinājumus e-pastā un “WhatsApp”, piedevām vēl individuāli zvanīja viņiem, bet šogad fiziski pietrūka laika šādi aptvert visus uzņēmējus, kuri Smiltenes novadā ir vairāk nekā 800.

Šogad salīdzinoši mazais apmeklētāju skaits var atspoguļoties arī tajā, kā nākamajā gadā Smiltenes novada pašvaldība organizēs un finansēs pasākumus, kuriem ir maza atsaucība. Piemēram, šogad vietvara vēlējās Iedvesmas pēcpusdienas noslēgumā godināt tos jaunos uzņēmējus, kuri savu darbību reģistrējuši 2023. gadā, pasniedzot katram Latvijas Bankas izdoto Gadskārtas monētu. Smiltenes novadā tādi jaunie uzņēmēji ir 46, no viņiem uz pasākumu ieradās pieci.

Taujāts, ko pašvaldība domā nākamgad darīt ar Iedvesmas pēcpusdienas rīkošanu, Modris Apsītis pieļauj, ka varbūt pasākumu varētu pārcelt uz gada pirmo pusi, lai tas nenotiktu gandrīz vienlaicīgi ar Gada balvas uzņēmējdarbībā pasniegšanu Smiltenes novadā un rudens gadatirgu.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Lemj par iegādi, lai gan pielietojums nav skaidrs

Vairākus gadu desmitus līdzās citiem atjaunotajiem namiem Alūksnes pilsētas centrā slienas nolaistais, uz sabrukšanas robežas esošais vietējās nozīmes kultūras piemineklis ar tam pieguļošo zemi Ojāra Vācieša ielā 8. Tagad ēku īpašnieks par nieka vienu tūkstoti eiro piedāvā iegādāties Alūksnes novada pašvaldībai.

Gadiem ilgi ēkā pašā pilsētas centrā mājoja “Latvijas pasta” Alūksnes 1. pasta nodaļa. Kopš 2014. gada nekustamais īpašums Ojāra Vācieša ielā 8 pieder biedrībai “Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK), un līdz 2024. gada aprīlim šeit darbojās LSK Alūksnes komiteja. Īpašumā esošo zemes vienību kopējā platība ir 1 858 kvadrātmetri. Nespējot īpašumu savest kārtībā, LSK Alūksnes komiteja no tā šogad pārcēlās uz citām, atbilstošākām, telpām un centās ēku pārdot par 80 000 eiro. Tas neizdevās, jo acīmredzot objekts ir ļoti sliktā kārtībā un, lai to sakārtotu, nepieciešami prāvi ieguldījumi.

11. oktobrī Alūksnes novada pašvaldības dome saņēma piedāvājumu minēto īpašumu iegādāties par vienu tūkstoti eiro, tādēļ 24. oktobra pašvaldības domes Finanšu komitejas sēdē bija iekļauts jautājums par šī nekustamā īpašuma iegādi.

Deputātu viedokļi bija atšķirīgi, vieni atbalstīja ēkas iegādi, citi iebilda, jo nebija skaidrs ēkas pielietojums. “Pašlaik svarīgi ir nopirkt, bet, kad, realizējot attīstības plānu, nonāksim līdz šīs konkrētās vietas attīstībai, tad arī par to lemsim. Šajā gadījumā nav jēgas lemt par to, ko neesam vēl iegādājušies,” sacīja Attīstības komitejas priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Dāvina elektroierīces

Īslīces SOS bērnu ciematā viesojās pārstāvji no “Lidl Latvija” un “Eko Baltia vide”, lai ziedotu vairāk nekā 230 elektroiekārtas ikdienas vajadzībām.

Uzņēmums “Eco Baltia vide” šī gada februārī atklāja elektrotehnikas remontdarbnīcu “LAB!”, lai paplašinātu elektropreču ilgtspējīgu izmantošanu. Kopā ar mazumtirdzniecības tīklu “Lidl Latvija” saimniecībā noderīgas elektroiekārtas ziedotas Īslīces SOS bērnu ciematam gan sniedzot atbalstu, gan pievēršot uzmanību atbildīgai elektroiekārtu apritei. Līdzīga akcija pirms neilga laika notika Valmieras SOS bērnu ciematā, kur ziedots 260 elektroiekārtu.

Reizēm klienti veikalā “Lidl” iegādāto elektroierīci vēlas atdot atpakaļ, jo tā nestrādā. Uzņēmums nereti konstatē, ka pie vainas ir no baterijām nenoņemts papīrs vai cita viegli atrisināma problēma.

“Atpakaļ atdoto preci otrreiz tirdzniecībā nevaram laist, tāpēc ar “Eco Baltia vide” esam noslēguši ziedojumu līgumu, ka visas salabojamās lietas viņi nodod SOS bērnu ciematiem vai citām biedrībām,” stāsta A. Birzule, “bērni un jaunieši SOS ciematos ir pilntiesīgi ģimenes locekļi, tāpēc sadzīves iekārtas viņiem ikdienā ir ļoti noderīgas — var gatavot ēst, pļaut zāli, ar urbjmašīnu salabot mēbeles vai jebko citu.”

“Šeit ir 11 mājas katra ar savu kopjamo platību. Šī gada pavasarī “Lidl Latvija” ziedoja elektriskās pļaujmašīnas, trimmerus, krūmgriežus un urbjmašīnas. Tas ir vērtīgs ieguvums, jo iepriekš bija jādala trīs pļaujmašīnas uz visu kopjamo platību, taču tagad jaunieši katrā mājā paši var uzturēt zālienu kārtībā,” skaidro Īslīces SOS bērnu ciemata direktors Gatis Matulēvičs.

Pateicoties labdaru sadarbībai, Īslīces SOS bērnu ciemata ģimenes ieguva arī blenderus, krūmgriežus, galda lampas, tosterus, tvaika gludekļus, kafijas dzirnaviņas un citas lietas.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Ezeros papildina zivju resursus

Saistībā ar novada ezeru apsaimniekošanas plānu četros Gulbenes novada ezeros tika ielaisti 24 000 nepilnus 10 centimetrus gari zandartu mazuļi.

Stāmerienas ezerā ielaisti 7400, Augulienas — 5300, Pinteļa — 6500, Sprīvuļa — 4800 zandartu šāgada mazuļi, kuri tika atvesti no Igaunijas Kalatalu Herjanurmes zivju audzētavas.

Pašvaldības policijas darbinieks Dāvis Žuks, kura pienākumos ir arī novada ūdenstilpju uzraudzība, “Dzirkstelei” skaidroja, ka kopš iepriekšējās zivju resursu papildināšanas, kas notika 2021. gada septembrī, bija pēdējais laiks šo procedūru atkārtot. Finansējums iegūts, rakstot projektu Zivju fondam.

“Zivju fonds sponsorē 90% no kopējām izmaksām, mūsu pašvaldības līdzfinansējums ir tikai 10%. Sākumā projekts tapa par 10 000 eiro kopējo summu, taču vēlāk izrādījās, ka šiem ezeriem ir arī ielaižamo zivju limits, cik katrā drīkst ielaist. Līdz ar to ielaisto zivju skaits samazinājās un finansiāli pilnu apjomu mēs neieguvām, jo pievienot klāt vēl kādu ezeru bija par vēlu. Kā piegādātājus šoreiz izvēlējāmies igauņu zivju audzētājus, jo par viņu produkciju un tās kvalitāti bija ļoti labas atsauksmes. Tas bija arī tuvāk, un zivis nāk no vietas, kur laika apstākļi ir tādi paši, kā pie mums,” uzsver D. Žuks.

Laikraksts “Dzirkstele”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”