Kāpēc mirušie demogrāfijas tabulā nav sagrupēti pēc dzīvesvietas?

“Kādreiz demogrāfijas tabulā mirušo sarakstā bija atsevišķas ailītes Skrīveriem, Koknesei, Pļaviņām un citām apdzīvotām vietām, tagad visi mirušie ir vienā sarakstā. Kāpēc nevarēja saglabāt līdzšinējo dalījumu, kas tam traucēja? Varbūt turpmāk ir iespējams saglabāt līdzšinējo sistēmu?” jautā laikraksta “Staburags” lasītāji.

Aizkraukles novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Olita Sticere skaidro, ka agrāk patstāvīgas dzimtsarakstu nodaļas bija Skrīveros, Pļaviņās, Koknesē un citur, un katrai bija savs reģistrs, bet tagad ir viena dzimtsarakstu nodaļa un viens Aizkraukles novada Dzimtsarakstu nodaļas reģistrs. Tādi pārskati kā agrāk vairs netiek veidoti, likums to neparedz, un dzimtsarakstu nodaļām nav tādas datorprogrammas, kas iedzīvotājus sagrupētu pēc dzīvesvietas.

“Cilvēki miršanu, tāpat kā dzimšanu, var reģistrēt jebkurā Latvijas dzimtsarakstu nodaļā, tajā, kur ir ērtāk. Piemēram, ja aizkraukietis savu mirušo radinieku reģistrēs Rīgā, šis fakts tiks iekļauts Rīgas Dzimtsarakstu nodaļas reģistrā. Ja Kurmenes iedzīvotājs savu radinieku reģistrēs Bauskā, to iekļaus Bauskas Dzimtsarakstu nodaļas reģistrā, ja Aizkrauklē — tad Aizkraukles reģistrā,” stāsta Olita Sticere. “Ogres novadā tagad ir viena dzimtsarakstu nodaļa — Ogrē, reģistrāciju var veikt arī Lielvārdē noteiktu stundu skaitu nedēļā, pārējās dzimtsarakstu nodaļas ir likvidētas un pagastu pārvaldēs nav vairs darbinieka, kas varētu nokārtot vajadzīgās formalitātes. Tādēļ Birzgales, Krapes un Meņģeles iedzīvotājiem ērtāk un tuvāk ir braukt līdz Aizkrauklei, nevis līdz Ogrei, un viņi šo iespēju arī izmanto. Tur mirušie iedzīvotāji šādos gadījumos tiks reģistrēti Aizkraukles Dzimtsarakstu nodaļas reģistrā. Rīdzinieki nesen Aizkrauklē reģistrēja miršanu cilvēkam, kurš nomira Jēkabpils slimnīcā, un pēc tam devās uz Valsts sociālās aprošināšanas aģentūru, jo Rīgā ir lielas rindas. Cilvēki rīkojas tā, kā viņiem ir ērtāk un ātrāk. Lai kā “Staburaga” lasītājiem tas nepatiktu, arī turpmāk būs vienots saraksts, mirušos pēc dzīvesvietas negrupējot.”

Aizkraukles Dzimtsarakstu nodaļā strādā vadītāja ar septiņiem vietniekiem, tajā skaitā divi vietnieki ir Aizkrauklē, jo tur tiek glabāts arhīvs, un pārējie no 0,2 līdz 0,5 slodzēm strādā Skrīveros, Koknesē, Pļaviņās, Jaunjelgavā un Neretā, lai iedzīvotāji vajadzīgās formalitātes varētu nokārtot uz vietas klātienē. Aizkraukles novadu apvienojot ar pieciem citiem novadiem, Olita Sticere panākusi, ka vietējo iedzīvotāju ērtības labad dzimšanas un miršanas apliecību arī turpmāk varēs saņemt Skrīveros, Koknesē, Pļaviņās, Jaunjelgavā un Neretā viņas vietnieku darba laikā, taču, ja kāds darbinieks būs prombūtnē slimības vai kādu citu iemeslu dēļ, tad būs jādodas uz Aizkraukli vai kādu citu dzimtsarakstu nodaļu.