Kāpēc balsoju pret kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā

Kopš ceturtdienas Saeimas sēdes esmu saņēmusi daudz jautājumu par to, kāpēc balsoju pret kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Nolēmu visiem sniegt vienotu atbildi, iekļaujot faktus un argumentus. Uzskatu, ka šajā jautājumā lēmums ir ticis pieņemts populistiski, bez pietiekamas izpētes. Ne vienmēr taisnība ir tam, kurš skaļāk kliedz.

2020. gadā neapstrādāta kažokāda bija 870. visvairāk tirgotais produkts pasaulē ar kopējo tirdzniecības apjomu 1,1 miljardu ASV dolāru vērtībā (1,04 miljardi eiro). 2020. gadā lielākie neapstrādātu kažokādu eksportētāji bija Dānija (vērtība – 326 miljoni dolāru), Somija (194 miljoni dolāru), Polija (125 miljoni dolāru) un Nīderlande (73,8 miljoni dolāru). Procentuāli Dānijai piederēja 29,6% tirgus daļa, Somijai 17,6%, Polijai 11,4%, Nīderlandei 6,72%, mūsu kaimiņiem Lietuvai 2,61%, Grieķijai 2,14%, Norvēģijai 1,97%, Vācijai 0,85%, Spānijai 0,73%, mums pašiem – Latvijai 0,6%.

Kažokzvēru audzēšanas aizliegums man būtu saprotams, ja tas būtu kopējs Eiropas, Eiropas Savienības lēmums. Bet vai Dānija savai valstij atņemtu 326 miljonus eiro? Vai Somija saviem uzņēmumiem atņemtu iegūto tirgus daļu, gandrīz piektdaļu no kopējās tirgus vērtības? Vai Polija un Lietuva izbeigs kažokzvēru audzēšanu? Un vai Latvija tiešām ir tik bagāta valsts, ar tik daudz eksporta iespējām, lai varētu atļauties aizliegt pelnošu nozari?

Latvijā uzņēmumi, kas darbojas kažokzvēru audzēšanas nozarē, nodokļos par darbiniekiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksās 2016.gadā samaksāja 814’500 EUR, 2017.gadā – 906’300 EUR, 2018.gadā – 924’010 EUR, bet 2019.gadā – 568’800 EUR. Tas ir pusmiljons līdz miljons eiro gadā, kas tiek samaksāts valstij, lai nodrošinātu darbiniekiem sociālo aizsardzību, lai būtu slimības pabalsti, vecāku pabalsti un pensijas. Tie ir 150-170 cilvēki ar vidējo algu 1100 EUR valsts reģionos.

Kas notiks ar tiem cilvēkiem? Kur viņi strādās? Kā pabaros savas ģimenes un samaksās rēķinus? Lēmumi ir jāpieņem atbildīgi, izvērtējot iespējamās nākotnes sekas. Un, ja tiešām šādu aizliegumu pieņem, tad valstij ir jābūt rīcības plānam, ko iesākt tālāk tiem cilvēkiem, ir jābūt atbalsta mehānismiem. Tā kā šis aspekts nav ticis vērtēts, es nevaru balsot par šādu likumprojektu.

3️⃣Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra sniegto informāciju, 2020.gada 1.jūlijā zvēraudzētavās kopā bija 579 945 dzīvnieki, tajā skaitā 579 320 ūdeles, 443 lapsas un 182 šinšillas.

Vienlaikus Valsts meža dienests ik gadu, iesaistot medību tiesību lietotājus, organizē medījamo dzīvnieku uzskaiti. Pirms attiecīgās sugas medību termiņa sākuma Valsts meža dienests izsniedz limitēto medījamo dzīvnieku medību atļaujas (stingrās uzskaites veidlapas) medību tiesību lietotājiem. Pēdējos gados mednieki saņem ap 100 tūkstošiem atļauju limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanai.

2020./2021.gada medību sezonā tika nomedīti 281 vilki, 77 lūši, 1487 meža caunas, 330 akmens caunas, 11’809 lapsas, 6385 jenotsuņi, 669 Amerikas ūdeles, 1416 āpši, 419 seski. Vienas medību sezonas laikā tika nomedīti 136’718 dzīvnieki. Ja kažokādām nogalināt dzīvniekus ir kļuvis amorāli, tāpēc kažokzvēru audzēšana ir jāaizliedz, tad kāpēc medī lūšus? Kur ir dzīvnieku aizstāvji, kad katru gadu medībās tiek nogalināti dzīvnieki? 2016./2017. gada sezonā – 113’374 dzīvnieki, 2017./2018. gada sezonā – 109’889 dzīvnieki, 2018./2019. – 119’819 dzīvnieki, 2019./2020. – 131’749 dzīvnieki.

Ko dara ar tiem nomedītajiem lūšiem, vilkiem un lapsām? Vai tad ēd viņus? Medības ir tradīcijas, sports, pasākumi un izklaide. Kažokzvēru audzēšana arī ir ģimenes tradīcijas, ģimenes bizness, bet diez vai kāds šo smago darbu uztver par izklaidi.

Kāpēc amorāli nav skatīties, kādos apstākļos Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā dzīvo baltais lācis? Es ļoti labprāt atbalstītu likumprojektu par valsts finansējuma piešķiršanu zooloģiskā dārza infrastruktūras uzlabošanai, dzīvnieku labturībai, dzīves apstākļu uzlabošanai. Es atbalstītu likumprojektu par to, lai mūsu ZOO izskatās tāpat kā Rietumeiropā, lai tas varētu piesaistīt tūristus. Lai Vācijas ceļotāju domubiedru grupiņās runātu par Rīgas ZOO. Bet tā vietā Latvijas ģimenes ar bērniem sapņo aizbraukt uz Berlīnes ZOO.

Jau atkal mēs gribam būt pirmrindnieki, kas kaut ko aizliedz, aizver, ierobežo. Bet varbūt vajag attīstīt, tiekties pēc pozitīvām pārmaiņām, pirms nocirst saknē.

Kažokzvēru audzēšanai tiek pārmests vides piesārņojums. Un skaidrs, ka jebkura apģērbu materiāla ražošana un krāsošana ir rūpīgi jāregulē, lai aizsargātu vidi. Taču kažokādām izmanto galvenokārt alauna sāļus, piemēram, alumīnija sulfātu. Tās ir diezgan labdabīgas ķimikālijas – tās nedrīkst nodarīt pāri dabīgajam materiālam, tām jāaizsargā kažokādas. Alauni ir izmantoti simtiem gadu ūdens attīrīšanai, lai samazinātu pH dārza augsnē, kā arī medicīnas vajadzībām. Alumīnija sulfāts ir aktīvā sastāvdaļa daudzos dezodorantos un tas tiek izmantots asiņošanas apturēšanai, piemēram, pēc skūšanās, kā arī lai noņemtu kukaiņu kodumu izraisītu niezi. Kažokādām izmanto arī parasto galda sāli (NaCl) un citas dabīgas sastāvdaļas. Turpretī lielākā daļa mākslīgās kažokādas tiek radītas, izmantojot naftas produktus, kas nav atjaunojams resurss. Lai saražotu 3 sintētiskas jakas, tiek izmantots līdz vienam galonam naftas. Sintētisko šķiedru ražošana ietver arī ķīmisko reakciju radīšanu pie augstām temperatūrām, kas ražo potenciāli kaitīgas, toksiskas vielas.

Tipiski ūdeļādas kažoks kalpo 20-25 vai vairāk gadus. Šinšillas ādas kažoks ir mīkstākais, tāpēc var kalpot nedaudz mazāk gadu. Taču nereti vienu kažoku pāršuj vairākas reizes un nodod tālāk bērniem. Taču sintētiskās jakas ir jāmaina katru vai katru otro sezonu, atkarībā no kvalitātes. Kas tad īsti rada vairāk piesārņojuma? Dabīgs materiāls vai sintētika?

Es esmu pret liekulību. Zooloģiskajā dārzā dzīvnieki būs, cūkas kaus, dējējvistas turēs, govis slauks, zirgus atdos desām vēl joprojām. Tas var šķist skarbi pilsētniekiem, ja uzskata, ka piens nāk no veikala, nevis govs, bet tāda ir dzīves kārtība. Un man nav saprotams, kāpēc vieni dzīvnieki aizstāvjiem ir svarīgi, bet citi nē? Un skaidrs, ka vegānu pulciņš labprāt aizliegtu to visu, bet vai mūsu sabiedrība tiešām izvēlētos vairs neēst gaļu, zivis, olas, nelietot bišu medu, aizvērt rūpniecību un turpmāk pārtikt no pieneņlapām, dziedot dziesmas kārklu sandalēs? Un ko darīsim ziemā? Mana morāle ir, ka es pārstāvu sabiedrības vairākumu un iestājos par Latvijas ekonomiskajām interesēm, nevis piepildu šaura sabiedrības slāņa ambīcijas.

Karina Sprūde, Saeimas deputāte