Kaimiņus neizvēlas

Kaimiņus tiešām neizvēlas — viņi ir kā Dieva žēlastība vai sods. Vārdnīcā vārds “kaimiņš” skaidrots šādi — cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.); cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.

Lielajās pilsētās cilvēki gadiem dzīvo līdzās un viens otru nepazīst. Ja nenopludina vai citādi netraucē, pat nav ne mazākās nojausmas, kas mīt aiz sienas. Varbūt tas ir arī normāli, jo katram sava dzīve un gaitas.

Mazpilsētās un laukos ir citādāk, jo visi vairāk vai mazāk viens otru zina. Jāatzīst, ka manā līdzšinējā pieredzē ar kaimiņiem svaru kauss ar plus zīmi tomēr būs smagāks. Vienam no vasarnīcas kaimiņiem piemīt dīvainības, tāpēc izvēlos ar viņu nekontaktēties. Pat nesasveicinos. Toties prieks par to, ka apkārt ir jauki cilvēki. Personīgi ir arī ļoti pozitīvs kaimiņu būšanas stāsts, kas ilga vairāku paaudžu garumā. Viņi joprojām dzīvo Vietalvas pagasta “Bajāros”, un par tādām attiecībām, kad mājas šķir žogs, var tikai sapņot. Tā bija savstarpēja palīdzība, kaut kur aizbraucot, varēja uzticēt lopus un mājas, tā bija dalīšanās sāpēs un priekos, zinot, ka tālāk tas netiks aiznests, nenovīdībai un ļaunumam te nebija vietas.

Pagājušajā nedēļā kopā ar paziņu gandrīz iznāca iesaistīties akcijā “Glābiet suni!”. Mūsu kopīgs paziņa, kurš dzīvo laukos, aizbraucis uz ārzemēm un sava dzīvnieka barošanu uzticējis kaimiņam. Kā jau lauku suns, ja nav piesiets ķēdē, staigā, kur grib, un apciemoja cita kaimiņa sētu. Kaimiņš sāka skandināt trauksmes zvanu — kā tā var, nabaga dzīvnieciņš pamests un badā! Par laimi, viss tika noskaidrots, nekas nebija jāglābj, suns pabarots, sveiks un vesels gaida mājās saimniekus.

Skaidrs, ka mana paziņas un kaimiņa attiecības nav tuvu ideālajām. Ja reiz liekas, ka lopiņš badā, vai neatradās kaut maizes riciņa, ko iedot izsalkuma remdināšanai? Vai tikpat mierīgi džipā pabrauks garām arī kaimiņa bērnam, kurš kājām mēros kilometrus putenī vai lietū? Iespējams.

Mans vecvectēvs pēc godiem vienmēr esot teicis: “Brauciet mājās jūs, radiņi, nāburdziņi, palieciet!” Un kaimiņi no godu galda cēlās pēdējie. Ar to viņš pasvītroja kaimiņu nozīmi, jo laukos ir būtiski, kā tu sadzīvo ar cilvēkiem līdzās. Kad nelaime, pirmais palīgā atsteidzas kaimiņš.

Dzīve savu reizi mēdz sagādāt pārsteigumus un noliek pretējās pozīcijās. Šodien tu žēlojies, ka kaimiņa suns nāk sētā, bet rīt ar tevi kas notiek un tavs dzīvnieks var ienākt viņa pagalmā. Ko tad?