Cāļa filejas ruletītes ar siera pildījumu.
600 gramu cāļa krūtiņas fileju, 2 ēdamkarotes augu eļļas, ķiploka daiviņa, šķipsniņa maltu aso piparu, malti melnie pipari, sāls.
Pildījumam: 300 gramu biezpiena siera, ķiploka daiviņa, pētersīļu un diļļu zaļumi, 2 ēdamkarotes skābā krējuma, malti pipari, sāls.
Katru filejas gabaliņu ar nazi vidū gareniski iegriezu, lai tas atvērtos kā grāmata. Tos vēl caur pārtikas plēvīti no abām pusēm izdauzīju. Pēc tam gaļu iesmērēju ar augu eļļu, ierīvēju ar garšvielām un ķiplokiem un atstāju marinēties, kamēr gatavoju pildījumu.Biezpiena sieru ar dakšiņu sadrupināju un samaisīju kopā ar skābo krējumu, sīki sagrieztām pētersīļu un diļļu lapiņām un spiedē sasmalcinātiem ķiplokiem. Pievienoju arī piparus un sāli. No gaļas veidoju veltnīšus ar pildījumu vidū. Tos vēl varam sastiprināt ar koka irbulīšiem vai aptīt ar baltu kulinārijas diegu. Veltnīšus ietaukoju ar eļļu, liku uzkarsētā pannā un no visām pusēm apcepu. Tad tos varam pārlikt cepamajā veidnē un cept līdz 180 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī vēl apmēram 20 minūtes. Šoreiz gan to nedarīju — uzliku tikai pannai vāku un pildītās ruletītes izsautēju līdz gatavībai.Lai šādi sagatavotu cāļa filejas, šoreiz izmantoju nelielus tās gabaliņus, tādējādi tajos pildījums tik labi neturējās un spraucās ārā. Arī biezpiena sieru labāk ņemt cietāku, no mīkstā “Ricottas” siera pildījums kopā ar krējumu iznāca mazliet par šķidru. Taču tāpat bija gardi.
Kabaču mīklas uzkodu kēksiņi.
Kabacis (600 gramu), 3 cīsiņi, 70 gramu kūpinātas desas, 90 gramu siera, 4 olas, 2 ēdamkarotes cietes, sāls, pipari, dilles, pētersīļu zaļumi, sīpolu lociņi.
Esam raduši baudīt saldus kēksiņus jeb mafinus, taču lieliski garšo arī šādi — pikanti un sātīgi — sāļie kēksiņi no kabaču mīklas. Kamēr šis dārzenis vēl ir pieejams, tos izcepu, taču te varētu izmantot arī cukīni. Kabaci nomizoju un izņēmu sēklas. Mīkstumu, bija apmēram 600 gramu, sarīvēju uz rupjās rīves. Tam nospiedu lieko šķidrumu un kabaci cepu sviestā 10 — 15 minūtes, pēc tam atdzesēju. Sieru sarīvēju uz rupjās rīves, sīpolu lociņus, dilles un pētersīļu zaļumus sīki sagriezu. Sātīgumam smalkos gabaliņos sagriezu gan vārītos cīsiņus, gan kūpinātu desu un viegli apcepu, pēc tam atdzesēju. Olas sakūlu kopā ar kartupeļu cieti, pievienoju kabačus, rīvēto sieru, zaļumus, apceptās desas, piekaisīju piparus, mazliet sāls (desas un siers jau ir ar sāli!) un visu rūpīgi samaisīju. Milti gan te netika pievienoti. Masu vienādi izliku papīra veidnītēs, ko savukārt ievietoju kēksiņu cepamās veidnes 12 iedobītēs. Cepu līdz 180 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī 25 — 35 minūtes. Gatavos kēksiņus padzesēju un uzmanīgi atbrīvoju no papīra veidnītēm.
Kartupeļu salāti vācu gaumē.
500 gramu kartupeļu, sarkanais sīpols, 150 — 200 gramu kūpināta šķiņķa, 2 — 3 mednieku desiņas, 2 — 3 sālīti gurķi, 3 — 4 ēdamkarotes sarkanvīna etiķa, ēdamkarote cukura, sāls, pipari, pētersīļu zaļumi, augu eļļa.
Neesmu gan pārliecināta, vai Vācijā ēd tieši tā, taču salāti izdevās sātīgi un garšīgi, veiksmīgi savienojot saldskābās sastāvdaļas ar kartupeļiem un gaļu. Īpaši tie ies pie dūšas vīriem, kuri mīl tā kārtīgāk paēst.Kartupeļus nomazgāju, nomizoju, sagriezu šķēlītēs un izvārīju pasālītā ūdenī līdz gatavībai. Kamēr tie vārās, jau varam paspēt sagatavot pārējo te nepieciešamo. Sagriezu kūpināto gaļu — derēs šķiņķis, krūtiņa, bekons vai kāda vārīta kūpināta gaļiņa — un pannā nelielā augu eļļas daudzumā apcepu. Ja gaļa ir treknāka, taukvielas nebūs vajadzīgas. Mednieku desiņas sagriezu ripiņās, bet sarkano sīpolu — garenās strēmelītēs. Kad gaļa bija apcepusies, to jau liku bļodā, bet pannā savukārt — desiņas ar sīpoliem, ko uz vidējas uguns cepu 3 — 4 minūtes. Tad pievienoju sarkanvīna etiķi, cukuru, mazliet sasmalcinātu pētersīļu zaļumu un sautēju, līdz gandrīz viss šķidrums pannā iztvaikojis. Nu piemaisīju izvārītos kartupeļus un noņēmu pannu no plīts. Kad viss jau bija padzisis, piejaucu arī atlikušos sasmalcinātos pētersīļu zaļumus, ripiņās sagrieztus skābos gurķus, sāli un piparus un pārliku bļodā pie apceptās gaļas.
Citronu uzkoda ar medu “Uz veselību!”.
Citrons, 2 — 3 ēdamkarotes medus, 5 — 6 valriekstu kodoli, 30 gramu siera.
Šo ideju atradu, šķirstot gadus desmit vecus recepšu žurnālus. Tā kā bieži izmēģinu dažādas garšu kombinācijas, arī šādu veselīgu uzkodu, iesākumā gan šim nolūkam izvēloties nelielu citronu, “noprovēju”. Un nebiju vīlusies — garšoja svaigi un atspirdzinoši, ne par skābu, ne par saldu, tādēļ šie sulīgie kumosiņi sevišķi svētīgi iederas drēgnajā vīrusu izplatības laikā. Arī glāzīte laba konjaka klāt tiem nekaitētu, bet — to es nerekomendēju, jo pārmērīga alkohola lietošana taču ir kaitīga veselībai.Citronu labi nomazgāju, apsusināju un ar asu nazi sagriezu paplānās ripiņās. Tās izkārtoju uz šķīvja un pārsmērēju ar tikko cukuroties sākušu medu — tas bija labi uzklājams un nenotecēja. Katrai citrona šķēlītei vēl uzbārstīju rupji sadrupinātus valriekstus un pārkaisīju sarīvētu sieru. Veseli baudījuši!
Brigitas Skaistkalnes teksts un foto
Reklāma