Ginta Grincēviča
Aizkraukles kultūras centra vestibilā apskatāma mūziķa un mākslinieka Edija Dukura gleznu izstāde “Kā uz delnas”, kurā attēloti Latvijā zināmi mūziķi. Izlikti 14 darbi, kas ir lielākā daļa no mākslinieka kolekcijas.
Gleznošanai mūziķis pievērsās 2009. gadā, kad pazīstama keramiķe piedāvāja pamācīties gleznošanu. Nodarbe ātri vien iepatikās un prasmes tika izkoptas pie Pētera Rozenberga Mākslas skolas pasniedzējas Vitas Mercas. Pēc tam viņš privāti pie Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Rolanda Grosa mācījās zīmēšanu. Parādoties lielākai varēšanai, drīz vien E. Dukurs sāka gleznot portretus. Iedvesma un virziens mākslinieku atrada 2015. gadā, kad viņš kopā ar dēlu Miku Dukuru, viesojoties Amerikas Savienotajās Valstīs, kādā krogā ievēroja pasaulslavenā ģitārista Slash portretu. Tajā brīdī E. Dukurs izdomāja, ka vajadzētu šādi uzgleznot latviešu rokmūziķi Ainaru Virgu. “Atgriezos mājās un tā arī izdarīju. Darbu publicēju sociālajos tīklos. Sekoja ļoti labas atsauksmes un sapratu, ka cilvēkiem patīk. Pateicībā par skatuves mākslinieku ieguldījumu latviešu tautas labā, par dziesmu sacerēšanu un muzicēšanu, sekoja virkne citu skatuves mākslinieku portretu. Jau sākotnēji darbus bija plānots izstādīt, tādēļ tie ieturēti vienotā stilā. Portreti ir palieli, 80×90 centimetri, tādēļ gleznot nebija nemaz tik viegli. Pirmo reizi darbi plašākai sabiedrībai tika izstādīti Jūrkalnes tautas namā. Pēc tam “gals maisam bija vaļā”, zvanīja no pilīm, kultūras centriem un izstāžu namiem,” stāsta E. Dukurs. Laikā, kad darbi neatrodas kādā izstādē, tie ir apskatāmi ģimenes izveidotajā “The Art Ranch Dukuri” — kultūras un izklaides vietā Cēsīs. Glezniecība prasa daudz laika, ir darbi, kuru tapšana aizņēmusi pat vairākus mēnešus. Visas gleznotās personības mākslinieks pazīst personīgi. “Ar lielu daļu manis gleznoto mūziķu esmu kāpis uz skatuves, sadarbojies dažādos projektos. Man ir svarīgi, lai es cilvēku pazītu personīgi, lai portrets ataino dvēseli, viņa personības iezīmes. Svarīgākā ir nevis fotogrāfiskā precizitāte, bet parādīt viņu kā cilvēku. Sajūtu piešķir izvēlētā krāsu gamma. Nepazīstot cilvēku, būtu ļoti grūti izdarīt to kvalitatīvi. Par atsauksmēm neuztraucos, jo gleznot ir grūti, ja kāds var labāk — droši! Es gleznoju pēc labākās sirdsapziņas, priekš sevis. Tas ir mans hobijs, kurā ielieku dvēseli. Man ir liela pārliecība, ka es to daru ar visu savu šā brīža varēšana. Vienmēr būs kāds, kuram kaut kas nepatiks citu cilvēku darbībās. Galvenais, lai darbi vēl pēc manis vēsta par šiem latviešu māksliniekiem. Tas ir mans ieguldījums nākotnē,” stāsta E. Dukurs.
Daži no portretiem atrodas darbos attēloto mākslinieku kolekcijās, daži ir pārdoti. Šobrīd lielākā daļa darbu netiek piedāvāti iegādei. Par darbiem, no kuriem mākslinieks būtu gatavs šķirties, viņš izteic cerību, ka tos varētu iegādāties kāda kultūras iestāde, lai cilvēki darbus varētu apskatīt. Latvijā ir daudz mūziķu, kurus mākslinieks vēlētos iemūžināt. E. Dukuram ir iecere gleznot arī citus skatuves talantus — aktierus. Lai saglabātu varēšanu, jāglezno ir visu laiku. Vasarā gan laika tam ir mazāk.
Tikšanās ar mākslinieku Aizkraukles kultūras centrā paredzēta 3. janvārī pulksten 18. Mūziķis labprāt tiksies ar cilvēkiem, kuriem interesē viss — sākot no gleznošanas tehnikas, beidzot ar iedvesmu. Mākslinieks pačukst, ka būs interesanti dzirdēt par darbu tapšanas procesu un dažādām niansēm.
Reklāma