— Kad sākāt mācīties mūzikas skolā?
— 1958. gadā. Mamma mani sūtīja tur iestāties gan gadu iepriekš, jo pazina skolas direktoru Tālivaldi Mekšu un sarunāja, ka viņš mani gaidīs. Tolaik skola darbojās vienā telpā tagadējā kultūras centra galā. Iegāju gaitenī un dzirdēju, kā Mekšs un Lēpe (toreizējā klavierspēles skolotāja un koncertmeistare Rita Lēpe — aut.) skaļi runā, nobijos un aizgāju projām. Mammai teicu, ka mani nepieņēma, un viņai nebija arī laika noskaidrot patiesību. Nākamajā gadā mamma mani uz turieni aizveda pati. Vijoles spēle bija viņas vēlme, bet es to iepriekš nebiju ne redzējis, ne dzirdējis, jo tolaik Ķūģos, kur dzīvojām, nebija ne elektrības, ne radio. Mājās arī nebija neviena, kas palīdz uzskaņot vijoli, un tā izmērā bija lielāka, nekā tobrīd man vajadzēja. Ejot mājās ar visu mūzikas instrumentu, vajadzēja iet garām ēkai, kur dzīvoja čigāni. Viņi mani gaidīja, lai varētu uzspēlēt vijoli. Man bija bailes nedot, un var tikai iedomāties, kāds tas instruments bija, kad tiku līdz mājām. Sākumskolas klasēs vispirms mācījos Pļaviņās un tad Gostiņos. Uz mājām varēja aizbraukt ar autobusu. Biļete maksāja 60 kapeikas, un tā bija izvēle — brauciens vai sešas konfektes “Gotiņa”, ko varēja nopirkt par to summu. Bieži vien izvēle bija par labu saldumiem.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties Staburags.lv abonementu:
"Staburags.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē Staburags.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā Staburags.lv kontā.
Reklāma