Jaunjelgava — vārti uz Sēliju: Pilsētas sirdī — vieta gardēžiem

Jaunjelgavas pilsētas sirdī darbojas neliels, mājīgs gaļas veikaliņš, kuram dots varas un spēka simbola nosaukums — “Lauva”. Tajā roku rokā saimnieko Jānis Budēvičs ar dzīvesbiedri Zani un meitām.

Dzimtenē atgriežas ar skaidru vīziju

Jānis ir jaunjelgavietis ceturtajā paaudzē. Krīzes laikā viņš devās peļņā uz Norvēģiju, atgriezās kā ģimenes cilvēks — ar meitām un skaidru vīziju par palikšanu dzimtenē un savas uzņēmējdarbības veidošanu. Nu jau vairākus gadus ģimene saimnieko veikalā “Lauva”. Var teikt, ka šeit paiet visa ikdiena, jo ēkas pirmajā stāvā ierīkots veikals, otrajā — apartamenti viesu uzņemšanai. Veikala konceptu “Lauvas’’ saimnieks raksturo skaidri — augstas kvalitātes produkcija, kas nav pieejama citur, pēc iespējas attālināts darbības princips no lielveikalu stratēģijas. “Ir grūti sacensties ar industriāliem uzņēmumiem, bet mēs varam izcelties ar oriģinalitāti un pašu gatavotu produkciju, kas ir tapusi pēc labākajām receptēm, izmantojot pēc iespējas dabiskākas izejvielas,” skaidro Jānis.

Pirms tam Jānis desmit gadus nostrādāja inženierkomunikāciju nozarē. Gūtās iemaņas tagad daudz palīdz, rodot tehniskus risinājumus idejām, kā arī apkopjot veikalam nepieciešamo aprīkojumu.

Uzplaukt ar citu jaudu

Jāņaprāt, lielākā pilsētas problēma ir pamestie īpašumi. “Spīdošs piemērs ir Sicīlija, kur īpašumu pārdod pat par vienu eiro. Pircējam ir jāiegulda nauda ēkas atjaunošanā, kas arī tiek darīts. Iespējams, ja šādu modeli ieviestu pie mums, būtu vēl citas jaunās latviešu ģimenes, kuras atgrieztos no ārvalstīm un atjaunotu vecos namus. Šāda prakse varētu sakustināt nesakārtotos īpašumu jautājumus Latvijā. Pie mums nekustamo īpašumu pašu par sevi uzskata par lielu vērtību, neraugoties uz to, ka tas stāv pamests un aizmirsts. Nevienam nevajadzīgs laika gaitā tas kļūst par vidi degradējošu, bīstamu graustu. Ja būtu vairāk apņēmīgu ģimeņu, kas par savu dzīvesvietu izvēlētos vecos namus, tos atjaunojot, tad tādas mazpilsētas kā Jaunjelgava kļūtu sakoptas, mūsu arhitektonisko vēsturi neaizmirstu, bet atgūtu veco šarmu, kas tika ielikts jau pašos pirmsākumos. Šāda vide piesaistītu vairāk tūristu, attiecīgi palielinātos mazo uzņēmumu attīstība un augtu vietējo cilvēku finansiālā labklājība, mazpilsēta uzplauktu ar citu jaudu. Vide, kādā mēs dzīvojam, ir viens no galvenajiem nosacījumiem dzīves līmeņa uzlabošanai. Protams, lai to darītu, nepieciešami līdzekļi. Liels atbalsts darīt gribētajiem būtu Sicīlijas piemērs — valsts vai pašvaldība simboliski nodotu īpašumu, lai pāris gadu laikā jaunais saimnieks to atjaunotu. Ar šādiem nosacījumiem būtu vēl vairāk darītāju. Pat ārvalstniekiem dzīve šādā mazpilsētā šķiet vilinoša —patīkams, mērens klimats, miers un klusums. Pilsētai ir liels neizmantotais potenciāls. Jādod iespēja uzņēmīgiem cilvēkiem, kas vēlas palikt vai atgriezties Jaunjelgavā,” teic Jānis un kā vienu no virzieniem min ūdens tūrisma pilnveidi. Uzņēmējdarbība mazpilsētā nav viegla, bet ģimene lepojas, ka viss panāktais ir pašu nopelns un roku darbs.

Perspektīvu virzienu netrūkst

Veikals “Lauva” ir vieta gardēžiem, kuri novērtē mājas produkciju. Veikala īpašnieks ar savu piemēru ir iedrošinājums citiem. Jānis atzīst, ka laikā, kad uzņēmējdarbību sāka, daudzi neticīgie brīnījās un izteica replikas, vai šādas pūles maz vērts ieguldīt. “Neteikšu, ka ir viegli un viss iet no rokas, bet kopš veikala atvēršanas pagājuši pieci gadi un esam turpinājuši attīstīties. Arī šobrīd mums padomā ir jaunumi, kurus pagaidām vēlamies paturēt noslēpumā. Perspektīvu virzienu netrūkst, jāturpina tikai strādāt. Idejas ir, iespējas ir — jāturpina darīt,” stāsta Jānis. Abi ar sievu izvērtē iespēju darboties sezonāli. Lai kā gribētos nodrošināt veikala darbību visu gadu, labas pārvaldības pamatā ir spēja reāli izvērtēt situāciju un saskatīt visizdevīgāko risinājumu. Kā vienu no lauciņiem, kurā paplašināties, Jānis min izbraukuma ēdināšanu, uzkodu veidošanu pasākumiem, kas jau tiek darīts sadarbībā ar vietējiem uzņēmumiem.

Jāņa ģimenes īpašumā ir ne tikai veikala “Lauva” nams, bet arī blakus esošā jaunceltne, kura pamazām pašu spēkiem tiek būvēta. Trīs stāvu īpašums top uz senču ēkas pamatiem. Pagājušā gadsimta sākumā tur bija iekārtota drēbju tirgotava un tējnīca. Bet tagadējā gaļas veikala mājā vēl nesenā pagātnē, 90. gados — kafejnīca “Zelta Lauva”. Vietējie mēdz nosaukumu saīsināt un teikt, ka dodas uz “Lauvu”, šis vēsturiskais ieradums ir arī tagadējā veikala nosaukuma pamatā.

Runājot par Jaunjelgavas plusiem, Jānis uzskaita pozitīvo — bērnudārzā nav rindas, skola tuvumā. Pilsētā viss izkārtots kompakti un ērti. Netālu ir Rīga, Ogre un Jēkabpils, kur var aizbraukt pa labu ceļu, tepat netālu ir Aizkraukle, uz kuru ikdienā ceļu mēro arī jaunjelgavieši. “Aizkrauklē meitām notiek dažādas ārpusskolas aktivitātes. Latvija patiesībā pati par sevi ir ļoti kompakta. Norvēģijā, lai nokļūtu citā pilsētā, vajadzēja izmantot kuģi. Latvijā ielec mašīnā un pēc stundas esi galvaspilsētā. Mūsdienās tā ir liela ērtība, kuru reizēm nenovērtējam. Varam ikdienu pavadīt mierīgā mazpilsētā, lielo pilsētu iespējas ir tepat blakus, rokas stiepiena attālumā.” 

Projekts “Sēlijas kopienu stāsti” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursa “Sēlijas kultūras programma” finansiālu atbalstu.