Ginta Grincēviča
1. maijā Jaunjelgavā, Vecpilsētas parkā, atklāts murālis — krāšņs sienas zīmējums ar pilsētas ģerboni — grifu centrā. Sienas gleznojums izdaiļo Vecpilsētas parku un ir simpātiska pieturvieta pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.
“Šis jaunjelgaviešiem ir īpašs notikums — tapis sienas murālis. Jaunjelgavā strādāju trīs gadus. Viens maija pasākums — balle — bija ļoti slikti apmeklēts. Balles un koncerti notiek daudzviet novadā, tādēļ šogad šī pasākuma līdzekļus novirzījām sienas murāļa izveidei. Mākslinieks radīja divas skices, un par tīkamāko varēja nobalsot Jaunjelgavas kultūras centra “Facebook” lapā. Absolūtais vairākums — apmēram 98 % balsotāju — izvēlējās skici, kas nu pilnā izmērā rotā ēkas sienu Vecpilsētas parkā. Vēlējāmies, lai murālis cilvēkiem saistās ar Jaunjelgavu un raisa siltas emocijas. Jaunjelgava ir šarmanta pilsēta, negribējām neko agresīvu vai monolītu. Mainoties saules ritējumam, līdzi mainās arī murālis — ēnā tas ir viens, saulē citādāks. Kad salapos liepas, kritīs ēnas, un murālis atklāsies vēl citādāk. Grifā ir ne tikai dzeltenā krāsa, bet arī zelts. Tāpat kā Vecpilsētas parkā ir zelta krāsas lauva, arī grifam gribējām šo akcentu,” sacīja Jaunjelgavas kultūras centra direktore Sandra Smona.
Pasākuma rīkotāji teica lielu paldies vietējam uzņēmumam SIA “Latgran”, kas paši atsaucās un piedāvāja finansiālu atbalstu murāļa izveidei. Uzņēmums gleznojuma tapšanu atbalstīja ar 1000 eiro. Murāļa izveide kopumā izmaksāja mazliet vairāk nekā 4000 eiro.
Murāli veidoja mākslinieks Viesturs Holenders kopā ar komandu, kurā bija Sondra Zaļupe un Renārs Caune. “Radot skices, sanāca pētīt Jaunjelgavas vēsturi — aizrakos līdz Sēlijai. Šejienes iedzīvotāji ir ļoti viesmīlīgi — ir liels prieks šeit atgriezties. Murālī ietverta pāreja no senās Sēlijas līdz mūsdienām. Šeit ir bijušas koka mājiņas ar niedru jumtiem, ko arī ietvērām sienas zīmējumā. Atainojām tieši vakara sauli. Ar saviem darbiem cenšos vest ārā no tumsas, kliedēt to. Siena ir visai drumstalaina — bija interesanti uz tās zīmēt, tā bieži negadās,” sacīja grafiti mākslinieks V. Holenders.
S. Smona atklāja kādu īpašu sakritību — viens no māksliniekiem bija Renārs Caune. Zīmīgi, ka ēkas galā, uz kuras izveidots murālis, ir caurums, kurā dzīvo cauna. Kad sākās sienas gleznojuma darbi, cauna cēli savu slēptuvi pametusi un aizgājusi tūrisma centra virzienā — procesu vērojusi no malas.
Reklāma