Jaunā regula dara bažīgus. VARAM ministre Inga Bērziņa tikās ar mežrūpniecības nozares uzņēmumu vadītājiem

Jaunjelgavā esošie uzņēmumi “MV Tara”, “Latgran“ un “Billerud Latvia” bija dažas no vietām, kuras apmeklēja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, un sarunājās ar mežrūpniecības nozares uzņēmumu vadītājiem.

Didzis Zālītis, viens no “Billerud Latvia” valdes locekļiem, iepazīstinot ministri ar uzņēmumu, stāstīja, ka pārstāv Zviedrijā bāzētās firmas meitas uzņēmumu un tā pamatuzdevums ir papīrmalkas eksports. Kopumā no cirsmām Latvijā papīrmalka ir ap 30%. Pārējā koku pārstrāde notiek Latvijā. “Billerud Latvia” strādā 60 darbinieki.

“MV Tara” valdes loceklis Mārtiņš Krūmiņš, stāstot par savu uzņēmumu, saka, ka tajā ražo taras dēlīšus, paletes un nedaudz arī malku eksportam. Nodarbina 75 cilvēkus. Kvalitatīva darbaspēka nodrošināšana ar katru gadu ir arvien sarežģītāka. Turklāt bažas rada topošais Sēlijas militārais poligons, kas varētu atņemt esošos strādniekus.

Mežizstrādes pārstāvjiem, kā viņi teica, ir tikai viens liels jautājums, tiesa, ne Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), bet Zemkopības ministrijai adresēts. Tas ir par jauno Atmežošanas regulu, kura varēja stāties spēkā no nākamā gada, bet pašlaik Eiropas līmenī tās ieviešana atlikta par gadu. Regula paredz nozāģēto koku izsekojamību un nozīmē lielu informācijas sistēmu, kurā būtu apkopoti dati no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Tajā uzskaitītu arī ES importēto un eksportēto koksni. Regulas un šīs sistēmas nepieciešamību pamato ar vēlmi ierobežot meža degradāciju un atmežošanu. Mārtiņš Krūmiņš saka, ka ar šiem jautājumiem Latvijai nav nekāda sakara, tomēr esam ES un jaunā regula attieksies uz visām valstīm. “Baidāmies par to, ka, pirmkārt, šajā jautājumā joprojām daudz neskaidrību un, otrkārt, regulas ieviešana prasīs papildu izdevumus. Palielināsies pašizmaksa un kļūsim konkurēt nespējīgi.” Latvijā jau tagad zināms, no kurienes uzņēmumos ienāks kokmateriāli, šis ceļš ir izsekojams. Līdz ar regulas ieviešanu, palielināsies birokrātija. Kādam šie dati būs jāievada, kādam jāpārbauda. Pienesuma valstij nebūs, būs tikai jauni izdevumi. Uzņēmumi jau ir ieviesuši dažādus starptautiski atzītus sertifikātus — FSC, PEFC. “Kāpēc esam ieguldījuši līdzekļus, iegūstot šos sertifikātus, ja tagad jāpiedalās vēl vienā sistēmā, kas praktiski veic to pašu?” saka Mārtiņš Krūmiņš.

Prasa palielināt aizsargājamo platību

Ministre savukārt informēja par dabas skaitīšanas datu vākšanu un ziņojumu, kuru gatavo iesniegšanai Ministru kabinetā. Tajā uzskaitīti arī visi potenciālie aizsargājamie dabas biotopi Latvijā. ES noteikusi, ka Latvijā no visas teritorijas 30% jābūt aizsargājamiem. Apkopojot pašreizējos datus, valstī jau tagad šis apjoms ir 25%. Te gan ieskaitīta arī teritorija Aizkraukles novadā ar platausu sikspārņa populāciju, kas vēl oficiāli nav apstiprināta. Tomēr Eiropa, visticamāk, pieprasīs pievienot vēl papildu platības, lai sasniegtu noteiktos 30%. Piecos atlikušajos procentos varētu iekļaut dabiskās pļavas un boreālos jeb skujkoku mežus, kas ir Eiropas Savienības aizsargājamo mežu biotopā.

Cenšas mazināt birokrātiju

VARAM ministre veltīja laiku arī mazai intervijai “Staburagam”. Kāds ir ieguvums no šādas vizītes? Tā ļauj iepazīt cilvēkus, sadzirdēt viņu vajadzības, apzināt izaicinājumus un saprast, kā ministrija var iesaistīties to risināšana. Sarunas ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir piefiksētas, ar uzdotajiem jautājumiem, kas vizītēs reģionos mēdz būt ļoti atšķirīgi, centīsies strādāt. Nereti gadās, ka tie nav tiešā veidā saistīti ar VARAM. Tādā gadījumā jautājumu nodot atbildīgajai iestādei. Ministre arī atgādina Valsts prezidenta teikto — ministriem nesēdēt kabinetos, bet doties pie cilvēkiem uz reģioniem. Attiecībā uz teritorijām, kuras nākotnē varētu noteikt kā aizsargājamas, pašlaik VARAM ar Zemkopības ministriju izstrādā noteikumus, pēc kuriem notiktu mežu un citu platību atpirkšana, kā arī domā par kompensācijas mehānismu pašreizējiem platību īpašniekiem.

Ministre arī atzina, ka pašlaik birokrātijas līmenis Latvijā ir augsts un šobrīd strādā pie tā, lai sākumā sakārtotu būvniecības nozari. Valdībā ir panākta vienošanās par vairāk nekā 60 normatīvajiem aktiem, kurus vajadzētu mainīt. To izdarot, kopējais laiks no brīža, kad saņemts būvniecības pieteikums, līdz atļaujai uzsākt būvniecību būtiski samazināsies.

VARAM tie ir ar teritorijas plānošanu saistītie likuma grozījumi. Efektam vajadzētu būt jūtamam jau pēc gada vai diviem. 

+ 6