Izolde Stugle: man gribas dejot, kustēties, enerģijas ir ellīgi daudz. Es nemāku sēdēt uz vietas!

Rīt dzīves grāmatā jaunu lappusi pāršķirs seciete Izolde Stugle. Tā būs tikpat krāsaina kā oktobris, viņas dzimšanas mēnesis. Lai svētki būtu izdevušies, gādās jubilāres paši tuvākie cilvēki.
Palīdz mūzika un deja
Bērzi uzmet plecos zeltainus apmetņus, kļavas gan tos pārspēj — tām rudens rota raibāka un košāka. Vienbrīd spīd silta saule, tad debesis iekrāsojas zili melnas un nolīst aukstas lietuslāses. Tāds dabā ir oktobris, un kā rudens cilvēku sevi izjūt arī seciete Izolde Stugle: “Man arī visvairāk patīk oktobris. Lai ir auksts, lai ir lietus un viss pārējais, bet ar savām krāsām tas ir mans mēnesis. Laikam jau tā ir — kurā mēnesī mēs esam dzimuši, tas laikam zemapziņā vai šūnu līmenī ierakstīts, ka tas ir mūsu mēnesis, un mums par to ir jāpriecājas.”
Arī pašai jubilārei krāsu pietiekami, un pelēkais un melnais viņai neder. Izoldei vajadzīgs kaut kas spožs, kaut mazliet spožs. Viņa negrib citiem asociēties ar drūmumu un negācijām. Lai kā būtu ap sirdi, tikai katrs pats sev var līdzēt! “Dusmas un sāpes labāk neatklāt. Ja kaut kas patīkams, labprāt tajā padalos un gribu, lai vēl kāds priecājas,” teic jubilāre. Dusmu brīžos palīdz mūzika, no sirds tiek padejots un arī līdzi padziedāts. Kad iespēja, aiziet pie savām puķēm, un viss sliktais aizmirstas.