Izirusī bize

Arvien kaislību ugunskurs kvēlo ap diviem gaidāmajiem notikumiem — Valsts prezidenta vēlēšanām un Dziesmu un deju svētkiem. Pēdējam šonedēļ savu pagalīti piemetis komponists Zigmars Liepiņš. 23. maijā preses konferencē medijiem viņš paziņoja par vēlmi no XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncerta “Kopā augšup” repertuāra atsaukt savu dziesmu “Svētī debesīs šo zemi”. Iemesls šāda soļa speršanai — tās vārdu autors ir Kaspars Dimiters, kurš atklāti ar savu šā brīža daiļradi pauž atbalstu Krievijai. Zigmars Liepiņš arī uzsvēra, ka pēc Dimitera aktivitātēm nav iespējams ar viņu atrasties “uz vieniem skatuves dēļiem”, jo Dziesmu un deju svētkos ir pieņemts, ka pēc dziesmas izpildīšanas tiek izsaukts arī autors. “Viņš [Dimiters] ir nodevis Latviju, šo valsti un tās idejas. Nezinu, vai viņš kādreiz ir bijis patriots, bet šodienas izteiksmē es viņu varētu nosaukt par “putriotu”. Vai nu tas ir viņam vien zināms biznesa projekts, vai nu tā ir totāla kursa maiņa attiecībā pret savu valsti. Tas ir nepieņemami,” tā komponists.

Kaspars Dimiters ar atbildi nav palicis parādā un dzejvēstuli “Ir mūžs mums vienā bizē vīts” publicējis video YouTube kanālā, adresējot to Zigmaram Liepiņam, Kultūras ministrijai un Dziesmu svētku rīcības komitejai. Dimiters atsakās no goda iziet uz Dziesmu svētku estrādes brīdī, kad izsauks dziesmu autorus, un komponistam atgādina laikus, kad arī viņa dziesmas tika dziedātas krievu valodā. Citā starpā, tas izskanējis ne vienā vien komentārā.

“Ir mūžs mums vienā bizē vīts —/Daudz sadziedāts, daudz sarakstīts,” tā Liepiņam raksta Dimiters, ko nevar noliegt. Daudz skaistu dziesmu, sākot ar “Vēl ir laiks”, kas ir hits jau no 1981. gada, ar Dimitera vārdiem sarakstījis Liepiņš, gan radīti arī izcili lielāka formāta darbi — operas “No Rozes un asinīm”, “Parīzes Dievmātes katedrāle”, muzikālā drāma “Vadonis”. Vai tagad tam pāri jāvelk svītra?

Nekad neesmu bijusi vienaldzīga arī pret Dimitera daiļradi. Nesen ar nostalģiju noklausījos viņa 1988. gadā izdoto albumu “Kumoss pilsētas baložiem”. Filosofiskas pārdomas, citāds skatījums uz notiekošo. Vēlāk viņa apdziedātās nebūšanas spēja uzrunāt ne vienu vien. To viņš spēj arī šodien, tikai auditorija ir cita. Arī man nav pieņemami, kad tiek atbalstīts režīms, kas iznīcina citu tautu. Tikai ļoti žēl, ka Dziesmu svētkos neizskanēs vēl viena skaista lūgšana — “Svētī debesīs šo zemi”. Domāju, tā noteikti būtu saviļņojusi klausītājus.

Aplūkojot monētas otru pusi… Ja pavētīt Dziesmu svētku repertuāru, vai visas dziesmas ir tik “tīras un neaizdomīgas”? Gadiem šķēpi tiek lauzti ap Paula “Manai dzimtenei”, vai to vajadzētu vai nevajadzētu izpildīt. Uzskatu, to vajadzētu izpildīt. Repertuārā būs arī Imanta Kalniņa dziesma, kurš ik pa laikam arī izceļas ar “interesantu” pieeju Krievijas politikai.

Pērn rudenī norisinājās Zigmara Liepiņa jubilejas koncerti, viens no tiem “Par svarīgo”, kurā komponista dziesmas izpildīja Mirdza Zīvere. Tajā skanēja arī “Vienīgā”, kurai vārdu autors ir ne viens cits kā Kaspars Dimiters! Protams, jubilejas koncerts nav salīdzināms ar Dziesmu svētkiem, bet tomēr. Ja reiz ir tik nelokāmi pret, ko šis cilvēks dara, tad varēja arī savā koncertprogrammā šo dziesmu neiekļaut.