Sācies jaunais mācību gads skolēniem, skolotājiem un arī vecākiem, jo bez mūsu iesaistes un līdzdalības mācību process arī nav iedomājams. Pošot savas meitenes skolai un, ar ziediem rokās pavadot nu jau uz Aizkraukles novada vidusskolas 9. un 7. klasi, atcerējos savas skolas gaitas šajā pašā skolā pirms… ak Dievs, cik tas bija sen, aptuveni 30 gadiem. Skolā sāku iet padomju laikā un beidzu to jau neatkarīgā Latvijā. Šajā laikā paspēju piedzīvot tik daudz interesantu lietu, kādas mūsdienu bērni pat iedomāties nespēj. Paspēju skolā iet, kad mācības notika arī sestdienās. Esmu uz skolu gājusi otrajā maiņā, un nekad neesmu mācījusies 8. klasē, jo tolaik no 11 klašu sistēmas pārgāja uz 12 klasēm. Kad mainīja vērtēšanu sistēmu, mēģinājām saprast, cik tad ir 7, 8 vai 9 balles. Jaunums stundu sarakstā bija informātika, kad pirmo reizi sākām apgūt datorus, par mobilajiem telefoniem pat nesapņojām. Informāciju meklējām grāmatās un pierakstos, un mākslīgā intelekta vietā bija žurnāli, televīzija, skolotāji, bibliotēka. Tikām vaļā no kaklautiem un skolas formām, kas veicināja radošumu, jo vēl jau veikalā nevarēja nopirkt visu, ko gribējās, bet pucēties vajadzēja. Nācās radīt pašām — šuvām, adījām un tamborējām. Vēl tagad brīnos par savu meistarību vienas nakts laikā uzšūt kādu tērpu skolas pasākumam.
Tas bija pārmaiņu pilns un arī ļoti interesants laiks, un mums patiešām ir ko atcerēties. Ar daudziem skolas laika skolotājiem ir ļoti labas attiecības un, satiekoties ir prieks aprunāties. Un mana vidusskolas klases audzinātāja manām meitenēm tagad māca vēsturi. Aizejot uz skolas pasākumiem vai vecāku sapulcēm, pārņem ļoti patīkama sajūta, jo jūtos piederīga šai skolai, lai gan ļoti daudz kas ir mainījies. Skolas vide, mācību programmas, skolēni un skolotāji ir citādi. Nebeidzamās izglītības reformas daudz ko ir sabojājušas, trūkst stabilitātes un ilgtspējas, vienmēr ir bažas par katru nākamo gadu — kādas pārmaiņas tas atkal nesīs.
Jaunā mācību gada sākumā vēlos teikt lielu paldies visiem saviem un arī meitu skolotājiem, vēlēt viņiem pacietību, izturību, labu veselību, jo tieši viņi ir tie, kas mūsos un mūsu bērnos ieliek zināšanu pamatus, iemāca mācīties, virza un arī sagatavo nākamajai dzīvei. Cik daudz mēs no sniegtā paņemam pretī un vēlāk liekam lietā, tas jau ir cits jautājums.
Lai šis jaunais mācību gads nes gandarījumu par paveikto un stiprina sadarbību starp skolēniem, skolotājiem un vecākiem. Lai visiem pietiek spēka un iedvesmas mācīties, mācīt un augt kopā ar pārliecību, ka ieguldītais darbs atmaksāsies nākotnē.
